EK un Eiropas Investīciju bankas vadība paraksta vienošanos par Junkera plāna iedzīvināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 4 mēnešiem.

Arvien reālāka kļūst iespēja, ka šoruden patiešām tiks „iedarbināts” Eiropas Stratēģisko investīciju plāns jeb tā dēvētais Junkera plāns. Vakar sperts vēl viens solis šā plāna iedzīvināšanas virzienā, proti, parakstīta vienošanās starp Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Investīciju banku.

22. jūlijā, nepilnu mēnesi pēc tam, kad Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Žana Kloda Junkera vadītās Eiropas Komisijas izloloto investīciju veicināšanas plānu, Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas vadība parakstījusi vienošanos par šā plāna īstenošanu. Lai arī līdz šim, runājot par šo plānu, bieži uzsvērts, ka beidzot noticis pavērsiens izaugsmes veicināšanas virzienā, pats Junkers trešdien uzsvēra, ka viņa vārdā iedēvētais plāns ir tikai daļa no līdzekļiem, ko plānots likt lietā, lai panāktu Eiropas ekonomikas atkopšanos no globālās finanšu krīzes:

„Mēs esam izveidojuši nevainojamu trīsstūri, ko veido valsts finanšu konsolidācija, kam nav alternatīvu, strukturālās reformas, kas jāīsteno, lai vidējā termiņā palielinātu izaugsmes potenciālu, un sistēma, kas rada lielākas investīcijas.”

Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens kārtējo reizi atgādināja, ka tieši investīciju jomā arvien vēl atpaliekam no pirmskrīzes līmeņa:

„Pirmkārt - kādēļ mēs to darām? Tam ir tikai viens mērķis – palielināt darbavietu skaitu Eiropā. Eiropas labklājības modelis balstās uz darbu. Daudzi citi elementi mūsu ekonomikās ir relatīvi labā stāvoklī vai sasnieguši 2007. gada līmeni. Bet iztrūkst viens posms, un tās ir investīcijas. Investīciju līmenis ir par aptuveni 15% zemāks nekā 2007. gadā. Tādēļ mums jākoncentrējas uz investīcijām.”

Ņemot vērā pēdējo nedēļu aktualitātes, Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas vadība īpaši uzsvēra to, ka jaunveidojamais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kurā Eiropas Investīciju banka sākotnēji ieguldīs 5 miljardus eiro, bet Eiropas Savienība garantēs 8 miljardus eiro, varētu sekmēt arī Grieķijas ekonomikas atlabšanu.

„Eiropas Stratēģisko investīciju fonds varētu palīdzēt arī Grieķijai. Tas atkarīgs no situācijas attīstības. Cerams, lietas attīstīsies pareizā virzienā, un pēc tam ar Eiropas Investīciju bankas palīdzību mēs varēsim stiprināt mūsu padomdevēju pakalpojumus Grieķijā, īpaši attiecībā uz privāto un banku sektoru,” sacīja Katainens.

Eiropas Investīciju bankas prezidents Verners Hoijers gan piebilst, ka Grieķijas gadījumā Junkera plāns nozīmē tikai vēl vienu iespēju, kuras izmantošana atkarīga arī no Grieķijas valdības prasmēm:

„Grieķijai, protams, ir nepieciešams attīstīt jaunus, ekonomiski dzīvotspējīgus un ilgtspējīgus projektus. Eiropas Stratēģisko investīciju fonda programmas un konsultācijas, kas tām piesaistītas, dod lielisku iespēju Grieķijas valdībai un valsts iestādēm izstrādāt labākus, ekonomiski dzīvotspējīgus un ilgtspējīgus projektus.”

Jāatgādina, ka Junkera plāns paredz Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikā kopumā iepludināt vairāk nekā 300 miljardus eiro, taču lielāko daļu no šīs naudas veidos privātais finansējums, tādēļ skeptiķi apšauba to, vai plāna mērķus patiešām izdosies sasniegt. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle iepriekš prognozēja, ka no šā plāna īstenošanas visvairāk iegūs lielās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti