"Galvenais ir cīņa pret anonimitāti. Un to mēs tagad esam panākuši, jo patiesā labuma guvēju reģistrs tiek veidots ne tikai firmu īpašniekiem, bet arī trastu īpašniekiem. Tāpat tiek veidots reģistrs Eiropas banku kontu turētājiem un Eiropas seifu kontu turētājiem.
Mērķis ir elementārs – padarīt mūsu banku sistēmu drošāku un arī mūsu dzīvi drošāku.
Pilnīgs jauninājums, kas nav nevienā jurisdikcijā, ir kriptovalūtas, kas pastāv interneta vidē. Tās ir naudas transakcijas, kas notiek pilnīgā anonimitātē. Eiropā tagad ir regulējums, kas pielīdzina kriptovalūtas pārveidošanu par naudu vai nekustamo īpašumu līdzīgi kā kazino. Ja jūs ejat Latvijas vai jebkuras citas valsts kazino un vinnējat kādu laimestu, tad pēc likuma kazino ir jāidentificē, kas jūs tāds esat, lai zina, ko darīt ar nodokļiem un pierādītu naudas legālu izcelsmi," teica Kariņš.
KONTEKSTS:
Latvijā ar valdības lēmumu ir izveidota darba grupa, kam līdz jūlijam jāizanalizē, kādi normatīvo aktu uzlabojumi nepieciešami saistībā ar kriptovalūtu izmantošanu. Dažādas institūcijas jau vairākkārt paudušas bažas par faktu, ka kriptovalūtas likumos nav regulētas.
Finanšu ministrija vēlas panākt, lai darījumiem ar kriptovalūtu piemērotu kapitāla nodokli, kura likme pašlaik Latvijā ir 20%.
