Viņa paskaidroja, ka pēc būtības darījumi ar kriptovalūtu vistuvāk ir kapitāla ienākumam, tāpēc tiem ir jāpiemēro attiecīgs nodoklis.
Tiesa, tad ir nepieciešami attiecīgi grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tajā tad arī būtu regulējums par to, kā šis nodoklis tiek maksāts.
Arī Saeimas budžeta komisijā trešdien tiek spriests par kriptovalūtas iespējamo reglamentēšanu likumā.
Ziņojot par situāciju Latvijā, Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji uzsvēra - norēķini virtuālajā valūtā un noguldījumi ir ļoti augsta riska.
Strauju vērtības kāpumu un tikpat strauju kritumu nesen piedzīvoja kriptovalūta bitkoini. Eiropas iestādēm ir aizdomas par spekulatīvām darbībām. Latvijas likumdošanā jau ir iestrādāts daļējs regulējums. Definēts, ka kriptovalūta ir līgumisks maksāšanas līdzeklis, bet ne likumīgs. Tas nozīmē, ja divas puses savstarpēji vienojas, ka grib slēgt darījumus virtuālajā valūtā, viņas to var darīt, bet tajā pašā laikā nav atrisināti citi jautājumi.
“Mums ārkārtīgi ir nepieciešams regulējums, lai saprastu, kas tas ir. Prece, pakalpojums vai kapitāls?
Mums kā nodokļu administrācijai būtu vienalga, kas tas ir. Bet mums būtu būtiski saņemt šo definējumu,” neslēpj Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. “Neesmu dzirdējusi no nozares, ka kādam būtu vēlme slēpties. Viņi būtu gatavi gan maksāt, gan spēlēt pēc skaidriem spēles noteikumiem. Ko darīt darba grupai? Es nezinu. Mums pēc gada būs jāsāk uzraudzīt šie pakalpojumu sniedzēji,” stāsta Rudzīte.
Ja norēķinus un ieguldījumus ar kriptovalūtu pielīdzina saimnieciskajai darbībai, tad būtu jāmaksā nodokļi. “Vairāk sliecamies uz kapitāla, nevis preču modeli… Šobrīd kapitāla nodoklis ir 20%,” Saeimā sacīja Kaļāne.
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) gan uzsvēra, ka dažādās valstīs nodokļa likme ir mazāka. Piemēram, Dānijā un Nīderlandē tā esot 2%, sacīja Kiršteins. “Ziniet, kas notiks, ja miljonu gribēs izņemt? Viņš taču Latvijā nemaksās 20% kapitāla pieauguma nodokli. Viņš var paņemt tur, kur ir 2 % kādā Šveices kantonā un to var viegli izdarīt,” norādīja Kiršteins.
Izskanēja arī priekšlikums - darījumus ar virtuālo valūtu uzrādīt deklarācijās.
Finanšu izlūkošanas speciālisti norādīja, ka nepieciešams regulējums arī Krimināllikumā un terorisma apkarošanā.
Bažas radot tas, kas virtuālas naudas maciņa īpašnieku nevarot identificēt. “Katram klientam ir sava privātā atslēga. Neviens cits to nezina. Kā mēs iekasēsim, ja mēs nezinām to atslēgu un netiksim klāt pat vienam maciņam, un maciņu skaits nav ierobežots?” retoriski jautā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns. Viņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka
darījumu ar kriptovalūtu regulācija ir neizbēgama.
Proti, jo vairāk prakse un tehnoloģijas attīstīsies, jo grūtāk būs sākt regulāciju. Līdz ar to – tad, kad šī sistēma būs legalizēta, ir jautājums, kas Latvijā būs vai nebūs aizliegts.
Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners kņadu ap virtuālo valūtu sauc par anarhiju. Tā, viņaprāt, raksturo sabiedrības vēlmi salauzt sistēmu, nostāties pret finanšu sistēmu, valsti un nodokļu maksāšanu.
Ar Ministru kabineta lēmumu ir izveidota darba grupa, kam līdz jūlijam jāizanalizē, kādi likumdošanas uzlabojumi nepieciešami saistībā ar kriptovalūtu izmantošanu. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) atgādināja, ka valsts nav uzņēmusies nekādu atbildību par cilvēkiem, kas rīkojas ar kriptovalūtu.
Latvijas Banka secinājusi, ka sabiedrībai trūkst zināšanu par to, kas ir kriptovalūtas un kādus riskus tās nes.
KONTEKSTS:
Arī dažādas institūcijas jau vairākkārt paudušas bažas par faktu, ka kriptovalūtas likumos nav regulētas. Arī Latvijā Valsts ieņēmumu dienests šādiem darījumiem pievērš īpašu uzmanību. Gan ārvalstīs, gan Latvijā institūcijas norāda, ka šis darījumu veids ir nepārskatīts. Vienlaikus tiek neslēpts, ka šīs sfēras reglamentācija ir tikai laika jautājums.