Šobrīd ES dalībvalstis ir iesaldējušas krievu oligarhu īpašumus un naudu gandrīz 10 miljardu eiro vērtībā un ir bloķētas transakcijas par gandrīz 200 miljardiem. Jahtas, villas un pat pilis Eiropā, uzņēmumu daļas – Krievijas oligarhi ir ar vērienu iegādājušies īpašumus Eiropā. Un ne tikai savam labumam, bet arī domājot par vadoni.
"Es lēšu, ka kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas, viņš un tūkstotis apkārtējo cilvēku ir nozaguši Krievijas valstij triljonu dolāru. Un šī nauda tiek glabāta mūsu finanšu galvaspilsētās," sacīja "Hermitage Capital Management" izpilddirektors Bils Brauders.
Taču šiem īpašumiem nav viegli tikt klāt.
"Oligarhi nav naivi. Šim brīdim visi ir gatavojušies jau ilgu laiku. Un tāpēc viņi ir nolīguši labākos juristus, labākos aktīvu aizsardzības speciālistus, ir čaulas kompānijas, trasta kompānijas un ārzonu kompānijas, kā arī pilnvarotie – visa lieta ir ļoti labi pārdomāta," atzina Brauders.
Tāpēc tagad Eiropas Komisijas (EK) plāns – ne tikai atrast visus oligarhu īpašumus, bet atrasto arī konfiscēt – būs vairāk nekā grūts. "Tas principā notiek, balstoties uz tās dalībvalsts likumiem, kurā šie aktīvi atrodas. Un, lai aktīvus varētu konfiscēt, ir jāpierāda kāds kriminālsodāms pārkāpums," skaidroja EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Tas nozīmē, ka dalībvalsts tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka attiecīgie īpašumi ir iegūti noziedzīgu darbību rezultātā. EK rosināja padarīt izvairīšanos no sankcijām par kriminālnoziegumu visā ES. Pašlaik tas jau tiek uzskatīts par noziegumu dažās valstīs, bet ne visur. Tikai 12 dalībvalstīs sankciju pārkāpšana ir krimināllieta, savukārt 13 valstīs tā var būt arī administratīva lieta, bet divās – tā ir tikai administratīvs pārkāpums.
"Ar šiem pasākumiem mēs vēršamies gan pret tiem, kas gūst labumu no savienības uzlikto ierobežojumu pārkāpšanas, gan pret tiem, kuri palīdz to darīt.
Tas nozīmē, ka ne tikai oligarhi, bet arī viņu līdzzinātāji – advokāti un baņķieri, varēs tikt sodīti," teica ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss.
Tas nozīmē, ka pēc kara ne visi oligarhi varēs savas jahtas un mājas dabūt atpakaļ. Piemēram, ja Latvijas tiesa atzīs, ka kāds krievu oligarhs ir mēģinājis slēpt savus īpašumus vai kā citādi izvairīties no sankcijām, viņam varēs tos atņemt.
Ukrainas vadība un arī liela daļa Eiropas valstu sabiedrības uzskata, ka to visu vajadzētu veltīt Ukrainas atjaunošanai, lai kompensētu Krievijas radītos zaudējumus. Jo Krievijas oligarhiem nauda ir iesaldēta tādēļ, ka viņi ir saistīti un atbalsta valdošo režīmu.
"Mēs gribam, lai dalībvalstis naudu, kas iegūta no konfiskācijām, iegulda kopējā fondā, lai palīdzētu Ukrainai – lai sāktu atdot naudu upuriem," sacīja Reinderss.
Līdztekus ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts arī uzlabot un paātrināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju kā tādu. Viens no priekšlikumiem paredz, ka naudu uz septiņām dienām varēs iesaldēt jau Finanšu izlūkošanas dienests, negaidot tiesas lēmumu.
"Ir taisnība, ka mums šajā jomā jau ir noteikumi. Bet tie ir diezgan sadrumstaloti un netiek vienādi piemēroti. Turklāt tie veicina paradoksālu situāciju, ka
līdzekļi bieži vien tiek iesaldēti un konfiscēti mazām zivtiņām, kamēr lielās haizivis atrod veidus, kā izvairīties," norādīja EK priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins.
Nevalstiskās organizācijas "Transparency International" Briseles birojs izplatīja paziņojumu, kurā apsveica EK priekšlikumu. Tomēr korupcijas apkarotāji norādīja, ka jautājums par konfiscēto līdzekļu nodošanu iedzīvotājiem, kuriem šī nauda tika nozagta, nav pietiekami skaidri atrunāts. Turklāt jāatceras, ka šajā gadījumā līdzekļi nevis atgrieztos Krievijā, bet gan tiktu nodoti Ukrainai.
Ar pašas Krievijas valsts naudu – ar centrālās bankas aktīviem Rietumos, kas ir gandrīz 300 miljardu dolāru un kas ir Maskavas ārējās rezerves, iet vēl grūtāk. Šīs nauda tiek turēta septiņās valstis, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju, taču šīs naudas konfiscēšana ir juridiski sarežģīta, jo valsts īpašumus aizsargā starptautiskās tiesības. Ukraina gan uzstāj, ka tas ir jādara, un to atbalsta arī vairākas ES dalībvalstis, tai skaitā Baltija un Slovākija.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
