Šī gada februārī Eiropas Savienības līderi vienojās par vairāk nekā 3% lielu samazinājumu nākamajam Daudzgadu finanšu plānam laika posmam no 2014. – 2020. gadam. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad Eiropas Savienības budžetu plānots nevis palielināt, bet gan samazināt. Jau neilgi pēc šīs vienošanās panākšanas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs pauda pārliecību, ka Eiropas Parlaments šo piedāvājumu, visticamāk, neapstiprinās.
Trešdien šī prognoze ir piepildījusies, un pret Eiropas Padomes piedāvājumu nobalsojuši 506 eiroparlamentārieši, bet par 161. Likumdevēji norāda, ka jau tagad, 2013. gada finanšu aprēķinos, tiek prognozēts 17 miljardu eiro liels iztrūkums, un to nepieciešams novērst, pretējā gadījumā izveidosies strukturālais deficīts, kuru neatļauj Eiropas Savienības noteikumi.
Kā pēc balsojuma paziņoja Martins Šulcs, Eiropas Parlaments ir gatavs diskusijām ar Eiropas Padomi: „Eiropas Parlaments vēlas, lai to uztver kā nopietnu partneri. Mēs esam gatavi sarunām, taču šis ir mūsu piedāvājums Eiropas Padomei, kā panākt kompromisu un uzlabot daudzgadu finanšu plānu. Mēs nevēlamies, lai Eiropas Savienība virzās pretī deficīta savienībai. Mēs vēlamies diskutēt par lielāku elastību pašreizējā daudzgadu budžeta ietvaros, kā arī panākt revīzijas klauzulu. Tas tāpēc, ka Eiropas Komisijas pieņemtie dati attiecas uz 2005. gadu. Tie ir 8 gadus veci. Un tagad tie ir jāpagarina līdz 2020. gadam.
Ir viegli saprast, ka 2020. gadā neviens nespēs izpildīt Eiropas Savienības pienākumus ar 2005. gada līdzekļiem. Tieši tāpēc revīzijas klauzula Eiropas Parlamentam ir tik svarīga.”
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Martins Šulcs arī paudis pārliecību, ka līdzšinējās sarunās par daudzgadu budžetu Eiropas Padome ir nepareizi izvēlējusies apspriežamās prioritātes:
”Mūsu stratēģija ir tāda - pirmkārt diskutēsim par politiskajām prioritātēm, pēc tam par maksājumu struktūru un visbeidzot par naudu.
Eiropas Komisija ir rīkojusies pilnīgi pretēji. Viņi ir diskutējuši par naudu, pilnīgi neko nav runājuši par izdevumu struktūru, bet apstiprinātās prioritātes ir pilnīgi pretējas Parlamenta piedāvājumiem. Bija pilnīgi paredzams, ka situācija būs tieši šāda.”
Jāpiebilst, ka Eiropas Parlamenta plenārsēdē deputāti šodien atbalstīja arī Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro vairāk nekā par to februārī lēma ES valstu un valdību vadītāji. Šis priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014.gada saņems tikpat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019.gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni vien straujāk, kā iepriekš piedāvāja Eiropas Komisija vai dalībvalstu vadītāji. Šis parlamenta lēmums ir pamats EP un ES Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus
