Eiropas Komisija konsultēsies par iespējām noteikt minimālo algu visā Eiropas Savienībā

Ideja par vienotu minimālo algu Eiropas valstīs turpina savu ceļu Briseles gaiteņos. Šonedēļ Eiropas Komisija ir izsludinājusi konsultācijas ar dažādām iesaistītajām pusēm par to, kā labāk panākt, lai visās bloka dalībvalstīs tiktu maksāta pienācīga minimālā alga. Tomēr ziemeļvalstis atturīgi raugās uz šo ieceri, jo tajās algas tiek noteiktas nevis ar likumu, bet gan arodbiedrību sarunās ar darba devējiem.

Eiropas Komisija konsultēsies par iespējām noteikt minimālo algu visā Eiropas SavienībāArtjoms Konohovs

    Minimālā alga šobrīd ar likumu ir noteikta 21 Eiropas Savienības valstī. Pārējās septiņās par algu notiek kolektīvās sarunas starp nozaru arodbiedrībām un darba devējiem. Šāds modelis pārsvarā valda Skandināvijā un ir spējis nodrošināt šajās valstīs diezgan augstus ienākumus.

    Pēc Eiropas Komisijas domām, minimālā alga vairākās valstīs ir pārāk zema un nespēj nodrošināt cieņpilnu dzīvi. Tādēļ būtu jāpanāk, ka visur iedzīvotāju ienākumi pārsniedz zināmu iztikas slieksni. Eiropas Savienības nodarbinātības komisārs Nikolā Šmits uzstāj, ka runa nav par vienādu naudas summu, bet gan par principu.

    "Mēs vēlamies panākt paradigmas maiņu. Vēl ne tik sen valdīja ideja, ka minimālā alga būtu jāsamazina. Un mēs esam redzējuši, ka daudzās valstīs tās tā arī notika. Tagad mēs sakām, ka sociālās tirgus ekonomikas kontekstā mums ir jāpanāk, ka par darbu patiešām tiek maksāta pienācīga alga, ka strādājošie var saņemt tādus ienākumus, kas ļautu viņiem dzīvot cieņpilnu dzīvi," tā Šmits.

    Gan nodarbinātības komisārs Šmits, gan arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis apgalvo, ka ziemeļvalstu kolektīvo pārrunu modelis tiks saglabāts. Uzsvars drīzāk tiek likts uz Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm. "Tas ietvars būs vērsts uz to, lai, no vienas puses, veicinātu to, ka dalībvalstis nosaka minimālās algas, kas nodrošina pienācīgu iztiku. Bet tajā pašā laikā, ņemot vērā produktivitātes jautājumus, neciestu ekonomiskā attīstība un nodarbinātība," pauda Dombrovskis.

    Daudzi Rietumeiropas politiķi uzskata, ka Centrālajā un Austrumeiropā tiek maksātas pārāk mazas algas. Tas rada satraukumu par darbavietu aizplūšanu no Rietumeiropas un dzīves standartu pasliktināšanos tā dēvētās vecās Eiropas valstīs. Un tas savukārt veido pateicīgu augsni populistiem un eiroskeptiķiem.

    Priekšvēlēšanu debašu laikā Eiropas sociāldemokrātu vadošais kandidāts Franss Timmermanss norādīja, ka dzīves dārdzība Čehijā un citur šajā reģionā jau sen ir tuvu cenu līmenim Vācijā. Bet algas Čehijā joprojām ir zemākas. Timmermanss to skaidroja ar vājām arodbiedrībām. Arī Austrumeiropā valda neapmierinātība ar to, ka dzīves līmenis joprojām nav līdzvērtīgs Rietumeiropai. Iespējams, ka minimālās algas noteikšanas kritēriju pārskatīšana var palīdzēt mazināt šo plaisu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti