Kā paziņojis Ungārijas valdības prese pārstāvis Zoltāns Kovāčs, lēmums iekļaut prasību Eiropas Savienības fondu izmaksu sasaistīt ar likuma varas un tiesiskuma ievērošanu dalībvalstīs Ungārijai nav pieņemams:
"Tas, ko ir piedāvājis Eiropas Parlaments un pašlaik Vācijas vadītā Eiropadome, nav objektīva kritēriju sistēma.
Tāpēc par šo tēmu un šiem kritērijiem pat nav iespējams rīkot pienācīgas diskusijas. Mēs no paša sākuma esam skaidri pateikuši, ka Ungārija savu nostāju tā dēvēto tiesiskuma kritēriju jautājumā nav mainījusi. Mēs uzskatām, ka pašreizējā formā tā ir tikai politiska šantāža."
Arī viens no skaļākajiem Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" deputātiem Eiropas Parlamentā Jaceks Sarjušs-Voļskis norādīja, ka Eiropas izvirzītie kritēriji ir aizskaroši un pārkāpj Eiropas Savienības kompetences:
"Daļa no mūsu veto ir saistīta ar to, ka budžeta izdevumus grib padarīt atkarīgus no kaut kā, kas ir nelikumīgs un pretrunā faktiem, no kaut kā, kas ir pretrunā ar Eiropas līgumiem. Tas ļautu ieviest pret valsti reālas finansiālās sankcijas, balstoties uz absolūti neskaidriem kritērijiem, turklāt jomās, kas pilnīgi nav Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas kompetencē. Šīs normas arī pārkāpj Eiropadomes jūlija samitā panākto vienošanos, kurā tika uzsvērta nepieciešamība pēc mehānisma, kas pasargātu budžetu no korupcijas un krāpšanas. Tas nedrīkst būt mehānisms, kā tikt galā ar Poliju, apejot Polijas demokrātiju tādās jomās kā, piemēram, tieslietas, morālie jautājumi, seksuālās minoritātes, izglītība vai kultūra."
Par spīti Polijas un Ungārijas iebildumiem, dalībvalstu vēstniekiem, izmantojot kvalificētā vairākuma procedūru, tomēr izdevās apstiprināt mehānismu, kas ļauj apturēt Eiropas Savienības fondu izmaksu, ja dalībvalsts pārkāpj tiesiskuma normas. Taču tad Polija un Ungārija izmantoja savas veto tiesības, lai bloķētu 750 miljardu eiro vērto Covid-19 atkopšanās fondu, kā arī atsauca savu politisko atbalstu vairāk nekā triljonu vērtajam daudzgadu budžetam.
Eiropas amatpersonas, komentējot šādus lēmumus, uzsvērušas, ka
gan Polija, gan Ungārija ir vienas no lielākajām Eiropas fondu saņēmējām, tāpēc Varšavas un Budapeštas lēmumi vislielāko kaitējumu nodarīs tieši šo valstu pilsoņiem.
Atsevišķi eksperti norādīja, ka saspīlējums starp Ungāriju, Poliju un Eiropas Komisiju ir izraisījis jaunu institucionālu krīzi, no kuras izejas īsti nav. Un šāda krīze laikā, kad Eiropa aktīvi cīnās ar koronavīrusa radītajām sekām, nebūt nenāk laikā. Arī pašās Polijā un Ungārijā situācija nemaz nav spīdoša – Polijā reģistrēti vairāk nekā 730 tūkstoši inficēšanās gadījumu, Ungārijā – vairāk nekā 150 tūkstoši.
Vācija ir noskaņota optimistiski, ka izdosies panākt risinājumu Ungārijas un Polijas uzliktajam veto Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei, otrdien, 17.novembrī, sacīja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, kurš piebilda, ka ir nepieciešams ātrs risinājums.
Tikmēr Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots aicināja bez kavēšanās rast izeju no strupceļa.
“Mums ir jādara viss, lai līdzekļi pēc iespējas ātrāk nonāktu pie tiem, kam tie ir nepieciešami visvairāk. Mūsu pilsoņi visā Eiropas Savienībā paļaujas uz mūsu atbalstu. Nav attaisnojumu, lai turpinātu kavēties. Tāpēc es aicinu ikvienu Eiropas Savienībā rīkoties ar pienākošos atbildību. Tagad nav laiks veto, bet ir laiks darboties bez aizķeršanās un solidaritātes garā. Mūsu cilvēki blokādes dēļ samaksās ļoti augstu cenu,” aicināja Rots.
KONTEKSTS:
Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ. Veto piemērošana, visticamāk, aizkavēs ES finansējuma piešķiršanu, jo nākamais daudzgadu budžets sāksies jau 1.janvārī.
