Eiropā apsver iespēju uzlikt nodokli nepārstrādātai plastmasai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jauns nodoklis nepārstrādātam plastmasas iepakojumam tuvākajos gados varētu kļūt par realitāti ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Ienākumi no šāda nodokļa tiktu novirzīti Eiropas Savienības (ES) budžetā, lai tostarp finansētu ar klimata pārmaiņām saistītās vajadzības. 

Eiropā apsver iespēju uzlikt nodokli nepārstrādātai plastmasai
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Aizvadītās nedēļas diskusijās par ES daudzgadu budžetu izskanēja divas jaunas ieceres par to, kā aizlāpīt caurumu, kas radies pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Viena no tām ir Eiropas mēroga nodoklis nepārstrādātai plastmasai. Visas detaļas līdz galam vēl nav skaidras, bet ir zināms, ka nodoklis tiks rēķināts par katru nepārstrādātās plastmasas tonnu.

Viesojoties Briselē premjers Krišjānis Kariņš sacīja, ka šāda iecere varētu būt atbalstāma.

“Latvijā mēs valdības līmenī esam šo apsprieduši. Šāds nodoklis, varētu teikt, nemaksātu mūsu sabiedrībai neko vairāk, bet tas palīdzētu samazināt plastmasas daudzumu mūsu atkritumu kalnos. Tad faktiski no tāda saturiska viedokļa tas varētu būt mums tīri labvēlīgs,” sacīja Kariņš.

Pašlaik Latvijā plastmasas iepakojums gandrīz netiek pārstrādāts. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, Ungārijā, Grieķijā un pat Dānijā un Austrijā. Daudzās mazajās Eiropas valstīs nav arī infrastruktūras, kas ļautu šo plastmasas iepakojumu pārstrādāt. Tādēļ summa, ko Latvijai varētu nākties iemaksāt Eiropas Savienības budžetā, varētu būt diezgan liela. Nabadzīgākām valstīm gan tiek solītas atlaides. Ir zināms arī, ka valdība vēlētos pēc iespējas garāku pārejas posmu šī nodokļa ieviešanai. Vienlaikus tas radītu papildu spiedienu Latvijā sākt aktīvāku plastmasas savākšanu un pārstrādi. 

Pēc divu dienu diskusijām par Eiropas Savienības septiņu gadu budžetu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena rezumēja, ka bloka līderi kopumā ir atvērti idejai par to, ka Eiropai ir nepieciešami lielāki tā dēvētie pašu jeb patstāvīgie ienākumi. Un viens no tiem varētu būt plastmasas nodoklis.

„Man ir skaidrs, ka šis jautājums ir ļoti nozīmīgs ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī Eiropas Parlamentam. Esmu cieši pārliecināta, ka ierobežota budžeta apstākļos patstāvīgie ieņēmumi varētu būt nozīmīgs faktors kompromisa sasniegšanai. It sevišķi, ja šie līdzekļi tiks novirzīti Eiropas Zaļā kursa īstenošanai,” norādīja fon der Leiena.

Pašlaik lauvas tiesu Eiropas Savienības budžeta veido dalībvalstu iemaksas. Vienīgie nozīmīgie pašu ienākumu avoti ir muitas nodevas, kā arī daļa no pievienotās vērtības nodokļa. 

Jau gadiem ilgst diskusijas par to, ka bloka budžetu varētu būt vieglāk izveidot, ja ES pašas ienākuma avotu būtu vairāk. Tas ir arī viens no būtiskākajiem Eiropas Parlamenta priekšnosacījumiem daudzgadu budžeta apstiprināšanai. Līdztekus plastmasas nodoklim tiek apspriesta arī iespēja kopējā budžetā novirzīt daļu no emisijas kvotu tirdzniecības ienākumiem, bet pret to ir vērojama diezgan liela pretestība.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības valstu līderi divu dienu laikā vēl nespēja rast kopsaucēju par nākamo septiņu gadu budžetu. Pagaidām nav skaidrs, kad dalībvalstu līderi varētu atgriezties pie sarunu galda. Visticamāk, pozīciju tuvināšanai būs nepieciešamas vismaz dažas nedēļas.

ES budžets iepriekšējos septiņus gadus veidoja 1% no ES nacionālā kopienākuma. Tagad top budžeta projekts 2021.-2027. gadam. Lielbritānija, aizejot no ES, atstājusi 12 miljardu eiro lielu caurumu ES budžetā, un klāt vēl nākušas jaunas vajadzības – cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācija.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piedāvājis budžetu mazliet palielināt – līdz 1,074% no ES nacionālā kopienākuma. Taču Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Dānija, kas ir neto iemaksātājas budžetā un pieder pie tā dēvētās taupīgo valstu grupas, pieprasa budžetu, kas nepārsniedz 1%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti