Eiropas Savienības budžeta samits beidzas bez vienošanās

Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju ārkārtas samits par bloka budžetu nākamajiem septiņiem gadiem piektdien, 21. februārī, vakarā beidzās ar strupceļu.

Eiropas Savienības budžeta samits beidzas bez vienošanāsArtjoms Konohovs

    Briselē divu dienu sanāksmes noslēgumā Eiropadomes prezidents Šarls Mišels atzina, ka vienošanos nav bijis iespējams panākt, un būs vajadzīgs vairāk laika un vēl vismaz viena sanāksme.

    Tas nav liels pārsteigums. Maz kurš Briselē gaidīja, ka valstu līderiem izdosies vienoties par tik sarežģītu jautājumu kā bloka daudzgadu budžets jau pirmajā sanāksmē. Eiropadomes priekšsēdētājs neslēpa, ka sevišķi sarežģītas šīs sarunas padara iztrūkums, ko ir radījusi Lielbritānijas izstāšanās no bloka.

    “Mēs zinām, ka šis Eiropas budžets ir ļoti sarežģīts. Tās ir ļoti sarežģītas sarunas, it sevišķi pēc Lielbritānijas izstāšanās, kas ir radījusi iztrūkumu starp 60 un 75 miljardiem eiro. Mēs esam smagi cīnījušies, lai salāgotu dažādas intereses, viedokļus un bažas. Bet mums vajag vairāk laika,” sacīja Mišels.

    Premjeri un prezidenti pavadīja daudzas stundas dažādās sarunās gan ar Eiropadomes vadītāju, gan savā starpā. Tika sagatavoti arī vairāki priekšlikumi par līdzekļu sadalījumu. Bet Nīderlande, Austrija, Zviedrija un Dānija turpināja pastāvēt uz tā, ka budžetam ir jābūt vēl mazākam.  Pametot sanāksmes norises vietu, Nīderlandes premjers Marks Rute ir sacījis, ka nespēja šoreiz rast vienošanos neesot nekas dramatisks, jo galu galā runa nav par kādu militāro konfliktu, bet gan par to kā sadalīt mūsu naudu.

    Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pauda pārliecību, ka laiks ir pavadīts lietderīgi. Viņa arī uzstāja, ka visu bloka valstu līderi ir ieinteresēti rast kopsaucēju.

    "Jūs jautājat, kas notika. Tā ir demokrātija! Tās ir 27 dažādas dalībvalstis ar 27 dažādām interesēm. Bet mēs visi strādājam pie kopīgas prioritātes, kas ir Eiropas Savienība un tās budžets nākamajiem septiņiem gadiem.  Un es domāju, ka tā ir laba demokrātijas tradīcija – debatēt par dažādiem uzskatiem un atšķirīgajiem uzsvariem, kurus izvirza dažādas dalībvalstis – vai tā būtu kohēzijas politika, vai lauksaimniecība, vai arī jaunās prioritātes.

    Tas prasa laiku, bet ir vērts strādāt smagi, lai virzītos uz priekšu," teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

    Pagaidām nav skaidrs, kad dalībvalstu līderi varētu atgriezties pie sarunu galda. Visticamāk, pozīciju tuvināšanai būs nepieciešamas vismaz dažas nedēļas. Tad Briselē varētu tikt sasaukta vēl viena ārkārtēja sanāksme. Tomēr laika paliek arvien mazāk.

    KONTEKSTS:

    ES budžets iepriekšējos septiņus gadus veidoja 1% no ES nacionālā kopienākuma. Tagad top budžeta projekts 2021.-2027. gadam. Lielbritānija, aizejot no ES, atstājusi 12 miljardu eiro lielu caurumu ES budžetā, un klāt vēl nākušas jaunas vajadzības – cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācija.

    Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piedāvājis budžetu mazliet palielināt – līdz 1,074% no ES nacionālā kopienākuma. Taču Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Dānija, kas ir neto iemaksātājas budžetā un pieder pie tā dēvētās taupīgo valstu grupas, pieprasa budžetu, kas nepārsniedz 1%.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti