Panorāma

Neatbalsta ne Dz. Rasnaču, ne viņa demisiju

Panorāma

Stingrāk pievērsīsies nebanku sektoram

ECB nekomentē situāciju ar I. Rimšēviču

ECB pārtrauks vērtspapīru uzpirkšanu un nekomentē situāciju ar Rimšēviču

Rīgā noslēgusies divas dienas ilgā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēde par eirozonas monetāro politiku. Tajā pieņemti vairāki lēmumi, tajā skaitā – pārtraukt jau trīs gadus ilgo eirozonas valstu vērstpapīru uzpirkšanu.

ĪSUMĀ:

  • ECB nekomentē situāciju ar ierobežojumiem Rimšēvičam pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus tiesvedības dēļ Eiropas Savienības (ES) Tiesā.
  • ECB skaidri neatbild, vai sekos “ABLV” bankas pašlikvidācijai.
  • ECB padomē nolemts pārtraukt eirozonas valstu vērstpapīru uzpirkšanu.
  • ECB nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, saglabājot to 0% līmenī.

Latvijai gan šobrīd padomē nav balsstiesību Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikto ierobežojumu dēļ, ko viņam pirms aptuveni četriem mēnešiem noteica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).   

Tomēr Rimšēvičs vēl joprojām ir Latvijas Bankas prezidents un līdz ar to arī skaitās ECB padomē, kuras sēde ceturtdien notika Rīgā, Latvijas Bankā.

Šis notikums ieinteresējis arī ārvalstu žurnālistus, kuri bija manāmi gan pie Latvijas Bankas ēkas, gan ievērojamā vairākumā – preses konferencē pēc sēdes beigām.

Rimšēviča vietā gan pie galda sēdēja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Bet uzreiz tika paziņots, ka nekādu komentāru par šo situāciju nebūs. 

“Ļaujiet man uzreiz uzsvērt - mēs nekomentēsim Latvijas Bankas vadības situāciju, jo šī lieta ir iesniegta Eiropas Tiesā, un Eiropas Centrālā banka nekad nesniedz komentārus tiesvedību laikā,” paziņoja ECB pārstāve Kristīne Grefa.

Eiropas Centrālā banka saistībā ar Rimšēviču vērsusies Eiropas tiesā, aicinot izvērtēt viņam noteikto ierobežojumu atbilstību Eiropas Savienības likumiem. Tāpat ECB iesniegusi tiesā pieteikumu par pagaidu noregulējumu, par kuru arī, par spīti sākotnējām norādēm, saņēma jautājumu – vai Rimšēviča iesaistīšana Eiropas Centrālās bankas darbā nekaitētu tās reputācijai.

“ECB nenostājas nevienā pusē. Mēs tikai vēlamies Eiropas Tiesas atzinumu par pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropas centrālās bankas pienācīgu funkcionalitāti,” uzsvēra ECB prezidents Mario Dragi.

Otrs un reizē arī pēdējais jautājums, ko Eiropas Centrālās bankas vadītājiem varēja uzdot Latvijas žurnālisti, bija - cik rūpīgi ECB plāno sekot līdzi “ABLV” bankas pašlikvidācijai. Atbilde pēc būtības gan netika sniegta.

 “Par maksātnespējas un saistītajiem procesiem – ir atšķirības un trūkumi regulējumos dažādās valstīs, un tā ir lieta, kas mums jāuzlabo,” paziņoja ECB viceprezidents Luiss de Gindoss.

Par galveno Eiropas Centrālās bankas padomes sēdes lēmumu uzskatāma vienošanās pārtraukt eirozonas valstu obligāciju izpirkšanas programmu. ECB nolēma no oktobra samazināt obligāciju uzpirkšanas apmēru no 30 miljardiem eiro līdz 15 miljardiem eiro mēnesī, bet decembra beigās šīs programmas īstenošana tiks pārtraukta.

Programma tika uzsākta 2015.gadā ar mērķi noturēt inflācijas līmeni un veicināt eirozonas ekonomikas izaugsmi. Latvijas vērtspapīri iegādāti vairāk nekā 1,8 miljardu eiro vērtībā.  

Eiropas Centrālā banka ceturtdien arī nolēma nemainīt galveno bāzes procentlikmi, saglabājot to 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,4% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī. Šīs likmes ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta.

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019.gada rudenim un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām.

 KONTEKSTS: 

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā, un viņam kriminālprocesā noteikti drošības līdzekļi – aizliegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus un arī izbraukt no valsts.  Latvijas Banka informēja, ka līdz ar to viņam liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas.  ECB gan lūdza Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt, vai  Rimšēvičs var vai nevar pildīt pienākumus ECB Padomē.

“De facto” ziņoja, ka KNAB sāktais kriminālprocess pret Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku". Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi. 

1 komentārs
Zigfrida Kalatrida
ECB ir sens jumts taadiem R. - ne jau vinjsh tads vieniigais .... ABLV gan laikam, ja ne vieniigaa, bet NO RETAJAAM NOTEIKTI, kas "zem tanka pamesta" - UN tapat, kaa visa taa "Strasbūra, Brisele un Luksemburga – trīs Eiropas Parlamenta darba vietas" - bish stuporaa laikam ? Un ne peedeejaa - peedeejaa buus tad, kad viss tas nobruks, un visi pralamentarieshi bez pralamentarajaam pensijaam paliks ... 2-3 gadi
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti