ES tiesā sāks skatīt lietu par liegumu Rimšēvičam piedalīties ECB padomes darbā

Eiropas Savienības Tiesa trešdien, 30.maijā, spriedīs par pagaidu noregulējumu situācijā, kas kukuļošanas lietā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam liedz apmeklēt Eiropas Centrālās bankas padomes sēdes.  

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume medijiem ir teicis, ka Rimšēviča lieta drīz varētu nonākt prokuratūrā. Izmeklētāju piemērotais drošības līdzeklis liedz Rimšēvičam pildīt amatu un apmeklēt Eiropas Centrālās bankas padomes sēdes.

Trešdien, 30.maijā, Luksemburgā pēc Eiropas Centrālās bankas pieteikuma sanāk Eiropas Savienības Tiesa. Latviju tiesā pārstāv Tieslietu ministrija.

Ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktores vietniece Jekaterina Davidoviča stāstīja, ka Centrālā banka ir cēlusi prasību, kas ir publiski zināms, “un viņi līdz ar prasību ir iesnieguši pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Tiesa ir sasaukusi sēdi, lai noskaidrotu tos jautājumus, uz kuriem viņa grib dzirdēt atbildes”.

Davidoviča sacīja, ka trešdien nekādi lēmumi netiks pieņemti. Gaidāms, ka tiesa uzdos precizējošos jautājumus par celto prasību. Visticamāk, ministrijas ierēdne skaidros iemeslus, kāpēc Rimšēvičam liegts pildīt Latvijas Bankas vadītāja pienākumus un līdz ar to arī Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa amatu. Davidoviča detalizētāk Latvijas pozīciju neatklāj.

“Precīzi es jums nevaru teikt argumentāciju un tos apstākļus, kurus mēs komentēsim, jo šobrīd saskaņā ar valdības noteikumiem tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Tik daudz es varu pateikt, ka tiesas sēde būs,” sacīja Davidoviča.

Ministrijā neprognozē, kad Eiropas Savienības Tiesa varētu pieņemt kādu lēmumu šajā jautājumā.

Latvijas Bankas runasvīrs Jānis Silakalns uzsvēra, ka banka šajās tiesvedības nepiedalās un ir vērotāja no malas.

Rimšēviča pienākumus joprojām pilda viņa vietniece Zoja Razmusa. Viņa piedalās arī Eiropas Centrālās bankas padomes sēdēs. Tiesa, šobrīd Latvijai padomē nav balsstiesības. Parasti, ja Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis ir ilgstošā prombūtnē, piemēram, slimo, tad pastāv iespēja nozīmēt aizvietotāju. Šinī gadījumā to izdarīt nevar.

KNAB noteiktais drošības līdzeklis, aizliegums pildīt amatu, Rimšēvičam liedz kādu citu pilnvarot darbam Eiropas Centrālajā bankā. Silakalns sprieda, ka šo situāciju varētu atrisināt Eiropas Savienības Tiesas spriedums.

Tikmēr Rimšēvičs uz darbu nedodas un neizmanto bankas resursus.  

“Nav ne atalgojums, ne transports, ne pieeja informācijas sistēmām. Līdz ar to viņš uz darbu faktiski var atnākt tikai tad, ja viņam vajag paņemt kādu personisku mantu, bet darba darīšanās viņš nenāk,” sacīja Silakalns.

Latvijas Bankas vadītāja advokāts Saulvedis Vārpiņš Latvijas Radio apliecināja, ka klientam joprojām ir aizdomās turamā statuss.

“Ir pagājuši četri mēneši, aizstāvības skatījumā tas ir pārsteidzoši, jo, aizturot tik augstu amatpersonu, manā skatījumā pierādījumiem bija jābūt savāktiem jau uz aizturēšanas brīdi, lai aizturēšanai būtu kaut kāds pamats, lai gan mēs to apšaubām,” sacīja advokāts.

Vārpiņš dažu amatpersonu izteikumus, ka šajā lietā jābūt apsūdzībām un tiesai, sauca par netiešu spiedienu uz izmeklēšanu.

Kamēr Latvijā vēl notiek izmeklēšana, Eiropas Savienības Tiesā vērsies arī Rimšēvičs.

Advokāts skaidroja, ka “mūsu viedoklis bija, ka Latvijas amatpersonām nav kompetence iejaukties ECB padomes locekļa darbā”.

Pēc Vārpiņa teiktā, arī Eiropas Centrālā banka situāciju uztvērusi kā savas neatkarības aizskārumu.

Vēl nav zināms, kad Eiropas Savienības Tiesa skatīs Rimšēviča pieteikumu. Advokāts saka, iespējams, izskatot jautājumu par pagaidu noregulējumu, Eiropas Savienības Tiesa ieviesīs kādu skaidrību šajā lietā un pateiks, vai liegums Rimšēvičam piedalīties Centrālās bankas darbā Frankfurtē ir likumīgs.

 KONTEKSTS: 

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Otrs šajā lietā aizdomās turētais ir uzņēmējs Māris Martinsons.  Rimšēvičam kriminālprocesā noteikti drošības līdzekļi – aizliegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus un arī izbraukt no valsts.  Latvijas Banka informēja, ka līdz ar to viņam liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas.  ECB gan lūdza Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt, vai  Rimšēvičs var vai nevar pildīt pienākumus ECB Padomē.

“De facto” ziņoja, ka KNAB sāktais kriminālprocess pret Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku". Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi. 

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti