Ārpus Rīgas

„Nobremzējas” jauno tramvaju iegāde Daugavpilī

Ārpus Rīgas

Rēzeknē pētīs gremošanas sistēmas saslimstības

Durbes novadā jaunā Zauļu ģimene piemājas saimniecībā izvērš kazas piena pārstrādi

Durbes novadā jaunā Zaulu ģimene piemājas saimniecībā izvērš kazas piena pārstrādi

Nelielās piemājas saimniecības "Ārītes" saimnieki Mārtiņš un Liene Zauli, kuri nesen Durbes novada Vecpils pagastā sākuši nodarboties ar kazas piena pārstrādi, pretendēs uz šobrīd pieejamo atbalstu mazajām lauku saimniecībām.

Jaunie kazu audzētāji pašlaik to redz kā vienīgo iespēju saņemt finansējumu saimniecības attīstībai. Būdami gados jauni un mūsdienīgi, kazas sieru un citus produktus ar nosaukumu "Baltā pērle" viņi piegādā cilvēkiem, izmantojot sociālos tīklus. 

Sākumā kazas siers pašu vajadzībām 

"Sākām visu ar trīs mazām kaziņām. Izdomājām, ka gribam uz laukiem nākt dzīvot un sapratām, ka kaut kas jādara. Nonācām pie kazām. Es vispār esmu pilsētniece, Mārtiņam vecākiem te bija govis," tā saimniekošanas pirmsākumus atceras Mārtiņš un Liene.

Viņu piemājas saimniecība atrodas gleznainā vietā, ar ko izceļas kalniem un ielejām bagātā Vecpils. Pavasara mošanās notiek arī kazu ganāmpulkā, dzimst kazlēni un top "Baltās pērles" produkti - tā nosaukts svaigais kazas siers.

Mārtiņam tās ir dzimtas mājas, savukārt Liene no Liepājas nomainījusi tūrisma biroja krēslu  pret dzīvi laukos, bērna audzināšanu un kazu lološanu. Sākumā draugi brīnījušies, bet tagad jau sapratuši, ka laukos viss notiek. 

"Pamazām viss notiek. Sākām pagājušā gadā, taisījām sieru, piedāvājām kaimiņiem. Tad, kad sapratām, ka garšo pašiem un citiem, ir jāpiedāvā plašākam lokam.

Pieprasījums šobrīd ir lielāks, nekā spējam saražot. Pagaidām reklamējamies tikai ar sociālajiem tīkliem, arī tirdziņos vēl nepiedalāmies. Vajadzīgs labs un liels ganāmpulks, un labas kazas arī labi maksā," teica Mārtiņš un Liene.

Grib atbalstu mazajiem saimniekiem

Blakus kūtij izvietojusies piena pārstrāde, kur siera nospiešanas iekārtas Mārtiņš uzmeistarojis pats savām rokām. Ne Mārtiņam, ne Lienei nav lauksaimnieka izglītības.

"Mēs jūnijā mēģināsim iesniegt projektu mazajiem lauksaimniekiem. Tur bija jāiziet apmācības, lai vispār varētu pretendēt. (..) Mēs gribam nopirkt siera aparātu, lai visu laiku nav jāstāv pie plīts, iekārta pati visu izdara, un tas mums ieekonomētu daudz laika," ieceres pauž Mārtiņš.

Tagad sezona jau rit pilnā sparā, kazlēni dzimst, un drīz jau ganāmpulks skraidīs pa Vecpils nogāzēm un daiļos ainavu. Vēl jaunie lauksaimnieki domā papildināt kazu ganāmpulku. 

"No labām saimniecībām gribam. Viss jau sākas no tā āža. Āzis arī ir problēma kazkopībā, turklāt āzis ir jāmaina," jau sapratis Mārtiņš.

Kazu audzētāju skaits Latvijā palielinās, turklāt bieži vien tās ir ļoti mazas saimniecības. Taču saražotais piena apjoms 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais ražošanas apjoma pieaugums vērojams arī aitu un kazas gaļai, kas sasniedz 8,3%. Piemājas saimniecība Vecpilī par gaļas ražošanu gan nedomā un visus savus spēkus velta kazas piena, siera un citu produktu ražošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt