"Es neredzu nekādu uzlabošanos. Mēs esam pabeiguši trešo aizdevuma programmu tikai uz papīra. Tauta cieš. Grieķija aizdzen savus bērnus. Es meklēju iespējas turpināt mācības ārzemēs un plānoju tur strādāt un palikt uz dzīvi. Vidējā alga Grieķijā nav pieaugusi. Un es nevaru strādāt par oficianti visu savu mūžu. Te diemžēl nav attīstības perspektīvas tuvāko 10-15 gadu laikā," atzina Atena.
Hrists ir pirmā kursa students, mācās par jūrnieku. Šajā jomā darbu var atrast arī Grieķijā. Uz to jauneklis arī cer, jo nevēlas par mājām saukt ārvalstis. Taču izslēgt to nevar. Ilgstošās ekonomiskās krīzes sekas izjūt visa Hrista ģimene.
"Manā ģimenē strādā tikai tēvs. Māte ir bezdarbniece. Man ir divi jaunāki brāļi. Situācija ir tiešām smaga. Kā mēdz teikt, mūsu valstī notiek tas, ka nabagi kļūst nabadzīgāki un bagātie - bagātāki," sacīja Hrists.
Līdzīgās domās ir arī 26 gadus vecs pēcdiploma izglītības ieguvējs Leonids. Viņa profesionālo interešu lauks skar finanšu jomu, privāto apdrošināšanu un drošības risku analīzi. Lai gan Grieķija vairs neaizņemas, bet gan atmaksā parādu starptautiskajiem aizdevējiem, Leonids situāciju savā valstī salīdzina ar laiku pirms 2010. gada, kad Grieķija uzsāka ērkšķaino aizdevuma ceļu. Viņaprāt, attīstībai šobrīd traucē daudzie taupības pasākumi. Jaunietis vēlas dot vietējam tirgum iespēju noturēt viņu šajā valstī. Citādi dosies uz ārvalstīm – visticamāk, ārpus Eiropas.
"Pastāv dažas nozares Grieķijā, kur ir vajadzīgs darbaspēks. Pirmkārt, tas ir tūrisms. Es to redzu savu draugu lokā – tūrisma uzņēmējdarbībā viņiem ir daudz vieglāk atrast darbu nekā, piemēram, bankā. Mana specialitāte ir saistīta ar finanšu jomu, un man tas ir grūtāk, jo banku sektors šobrīd piedzīvo smagu krīzi. Ja kāds ir gatavs strādāt nepilnu darba laiku vai jomā, kas nav saistīta ar iegūto izglītību, piemēram kļūt par baristu, pārdevēju vai viesmīli – to var izdarīt viegli. Un daudzi mani paziņas tā arī dara. Taču es neuzskatu, ka šādā veidā tiktu pilnībā izmantots augstākās izglītības ieguvēju potenciāls. Tāpēc daudzi arī aizbrauc uz darbu ārzemēs un tur spēj atrast piemērotu vietu," pauda Leonids.
Uz lekciju steidzās divas draudzenes, otrā kursa studentes. Savu vārdu atklāt nevēlas, taču piekrīt atbildēt uz Latvijas Radio jautājumiem. Jaunietes studē statistiku, un esošo situāciju valstī abas vērtē kā sarežģītu. "Mūs nebiedē krīze. Krīzes nāk un iet. Tas bija sagaidāms, ka Grieķijā iestāsies krīze. Taču
mūs biedē kas cits - grieķu sabiedrībā izplatītais domāšanas veids, politiskā korupcija. Politiķi saka, ka eiropieši mūs ir noveduši līdz krīzei. Un šī doma ir pārņēmusi grieķu prātus. Tā ir ierakstījusies grieķu DNS. Taču tā nav taisnība," teica viena no studentēm.
Šī studente piebilst – Grieķijā pietrūkst vietas, kur var attīstīties zinātne, tāpēc viņa plāno doties uz Ameriku. Viņas draudzene ir citās domās: "Es ticu - Grieķijai ir nākotne. Vēlos palikt savā valstī. Tā kā esam jaunās paaudzes pārstāvji, mums ir jācīnās, lai mainītu šo kļūdaino domāšanas veidu. Mēs varam panākt šīs izmaiņas."
Jautājums – vai meklēt laimi citās zemēs – nav aktuāls Dimitrim Likurim. 25 gadus vecais vīrietis ir pārliecināts – šī ir brīnišķīga valsts ar skaistu dabu, lielisku klimatu un lielām biznesa perspektīvām. Pērn brīdī, kad valsts izbeidza trešo vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, viņš sāka attīstīt savu “start–up” jeb jaunuzņēmumu. Biznesa ideja ir izveidot tādu piegādes sistēmu, kurā var iesaistīties ikviens reģistrēts mobilās lietotnes dalībnieks.
Šī programma ļauj, no vienas puses, pasūtīt kādu preci, piemēram, sulu no veikala, zāles no aptiekas vai kafiju un saņemt to ilgākais piecpadsmit minūšu laikā par papildmaksu - nepilniem trim eiro. No otras puses, par piegādātāju var kļūt ikviens, kurš konkrētajā brīdī atrodas preces tuvumā. Jaunuzņēmums ieguva plašu atpazīstamību gan Grieķijā, gan ārpus tās. To mēdz saukt par "piegādes Uber”. Pasūtījumi nāk ik dienu, pakalpojumu izmanto vairāk nekā 150 klienti.
"Ņemot vērā, ka mūsu budžets mārketinga izdevumiem ir tikai divi eiro dienā, šie rādītāji labi raksturo mūsu jaunuzņēmumu," tā Dimitris.
Pagaidām Dimitris Likuris un pieci viņa draugi – komandas biedri strādā bez atlīdzības. Viņš neslēpj - nopelnīt Grieķijā ir grūti, jo aptuveni pusi no visiem uzņēmuma izdevumiem veido nodokļu maksājumi. Tas bremzē biznesa attīstību un liek viņam teikt - krīze Grieķijā vēl nav beigusies.
"Manuprāt, lai pārvarētu krīzi, valdībai mazāk jāiejaucas uzņēmējdarbībā. Jaunuzņēmumiem ir milzīgs potenciāls piesaistīt naudu no ārpuses, pārstartēt visu sistēmu. Grieķijā ir plaša jaunuzņēmumu ekosistēma. Katrs cenšas dibināt savu jaunuzņēmumu. Un tas ir satriecoši! Es domāju, ka tam šobrīd ir pareizā vieta un pareizais laiks. Grieķija pamazām atkopjas. Lai ekonomika atveseļotos ātrāk, jāveicina inovācijas, jāattīsta jauni biznesa modeļi un jaunās tehnoloģijas, jāmeklē jaunas pieejas tirgum. Jo vairāk valsts to veicinās, jo vairāk cilvēku būs iesaistīti jaunuzņēmumos, kas izraisīs pozitīvu domino efektu ekonomikā," uzskata Dimitris.
Uzņēmējs pauž viedokli, ka Grieķijas ekonomikas atveseļošanās prasīs vēl vismaz piecus gadus.
