Dīkstāves pabalstu sola arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem

Valdība otrdien, 31. martā, plāno krietni paplašināt to personu loku, kas varēs pretendēt uz dīkstāves pabalstiem. Koalīcijas partijas vienojušās, ka pabalsti pienāksies arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem, kurus skārusi Covid-19 krīze. Par to pēc valdību veidojošo partiju pārstāvju sadarbības padomes sēdes pirmdien, 30. martā, paziņoja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

ĪSUMĀ:

  • Arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie varētu saņemt dīkstāves pabalstu.
  • Tiem būs jāapliecina, ka darbība apstājusies; mikrouzņēmumos strādājošie varētu saņemt 50% no ienākumiem.
  • Šos priekšlikumus otrdien vērtēs valdība; vēl spriedīs, vai pabalsta noteikšanā ņemt vērā apgādājamos.
  • Vēl valdībā vērtēs priekšlikumu, kā bērniem no mazāk nodrošinātām ģimenēm piegādāt brīvpusdienas mājās.
  • Valdības varas partijas arī vienojās, kā uz sēdēm varētu sanākt Saeima; tas varētu notikt jau ceturtdien.

Kariņš sacīja, ka valdību veidojošās partijas sēdē pirmdien turpināja meklēt risinājumus tam, kā vēl palīdzēt sabiedrībai un ekonomikai. Tālab otrdien, 31. martā, izskatīšanai valdībā tiks virzīti risinājumi ekonomikas jomā, nākot pretim pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī mikrouzņēmumos strādājošajiem.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Jānis Kincis
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pēc sadarbības padomes sanāksmes sacīja, ka vienošanās par dīkstāves pabalsta piešķiršanu arī  pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī mikrouzņēmumos strādājošajiem ir "lielākais panākums".

Plānots, ka pašnodarbinātie un autoratlīdzību saņēmēji varēs saņemt 75% no ierastajiem ienākumiem, taču mikrouzņēmumu darbinieki – 50%.

"Ja Ministru kabinets to atbalstīs, šis regulējums būs spēkā līdz 14. maijam. Apliecinot, ka šajā periodā citus ienākumus negūs, pašnodarbinātie un autoratlīdzību saņēmēji varēs iegūt 75% no līdzšinējiem ienākumiem pirms nodokļu nomaksas un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji - 50% apjomā," teica Dzintars. "Šī atšķirība starp mikrouzņēmumu, pašnodarbināto un autoratlīdzību saņēmējiem ir, lai piesaistītu pabalstu tai summai, ko darbinieks saņem pēc nodokļu nomaksas, tā kā gala rezultātā tā summa ir līdzīga. [..]"

Dzintars piebilda, ka dīkstāves pabalsta griesti pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem būs tādi paši, kā vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, proti, ne vairāk kā 700 eiro.

Kamēr uzņēmumiem dīkstāves pabalsta saņemšanai jāpierāda apgrozījuma kritums par 20% vai 30%, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumiem būs jāapliecina, ka to darbība apstājusies vispār.  Par detaļām gan vēl paredzamas diskusijas valdībā.

Vēl koalīcijā notiek diskusijas par to, vai dīkstāves pabalstam būtu jābūt lielākam tiem, kuriem ir apgādājamie. Vienošanās par to pagaidām nav panākta. Taču diskusijas par to turpināsies, teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Vēl valdību veidojošās partijas vienojās par reglamentu, kā turpmāk parlaments varētu sanākt uz sēdēm. Jau ceturtdien, 2. aprīlī, Saeima varētu sanākt uz sēdi, deputātiem pulcējoties dažādās telpās, informēja Ministru prezidents.

Vēl otrdien, 31. martā, valdībā plāno skatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto priekšlikumu, kā nākt pretim bērniem no mazāk nodrošinātām ģimenēm, kam iepriekš brīvpusdienas skolā, iespējams, bija vienīgā siltā maltīte dienā. Proti, plānots nodrošināt to, lai šādiem bērniem maltīte tiktu piegādāta mājās.   

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) piebilda, ka IZM kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību domā, kā atbalstīt sociāli mazāk nodrošinātos un trūcīgos bērnus laikā, kad mācības notiek attālināti. Tālab brīvpusdienām paredzētā dotācija tiks virzīta, lai nodrošinātu brīvpusdienas sociāli mazāk nodrošinātu, arī daudzbērnu ģimeņu bērniem. Līdz ar to 1.-9. klašu bērni no mazāk nodrošinātām ģimenēm varēs saņemt brīvpusdienas mājās, ja arī pašvaldība nodrošinās līdzfinansējumu.

Ministre informēja arī, ka otrdien skatīšanai valdībā tiks virzīts "gana ambiciozs, jauns projekts" – "Tava klase". "Tā būs virszemes televīzijā radīta televīzijas platforma 1.-6. klasei, iespējams, arī 9. un 12. klasei, un īstenībā pildīs vairākas funkcijas. 

Pirmkāt, mēs ļoti ceram, ka tā reaģēs uz ekspertu bažām un nodrošinās, ka jaunākā vecumposma bērniem būs iespēja apgūt vielu ne tikai 50%, bet vismaz 70%, 80%, pat 90% [apmērā]. Tā mazinās vecāku iesaisti, gādās par efektīvāku atgriezenisko saikni. Bet, kas varbūt ir pats svarīgākais - es ļoti ceru, ka tā cels skolotāja profesijas prestižu un ka tā parādīs, ka kompetenču pieeja ļoti daudzās skolās un skolotāju pieredzē jau startējusi," sacīja ministre. 

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Saeima 20. martā steidzamības kārtā divos lasījumos atbalstīja vairākus grozījumus un valdības virzīto likumu Covid-19 izplatības dēļ grūtībās nonākušo uzņēmumu un to darbinieku atbalstam, tostarp dīkstāves pabalstus. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.

Līdz pirmdienai, 30. martam, Latvijā konstatēti 376 Covid-19 saslimšanas gadījumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti