"Rīgas satiksmes" valdes loceklis Gints Zeltiņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja, ka uzņēmumam degviela un elektrība veido 12–13% no kopējām izmaksām. Līdz ar to pašlaik izmaksu kāpums ir nepatīkams, bet nav kritisks. Turklāt uzņēmumā esot uzkrāts "finanšu līdzekļu spilvens", lai situāciju varētu izturēt.
Taču, ja pašreizējā degvielas cena saglabāsies vēl 2–3 mēnešus, tad būs jādomā par papildu kompensācijām "Rīgas satiksmei" zaudējumu segšanai.
Zeltiņš gan piebilda, ka pašlaik izdarīt secinājumus ir pāragri, un jāvēro situāciju tuvāko divu trīs nedēļu laikā.
"Mēs šobrīd pat neizskatām variantu par biļešu cenu pieaugumu," sacīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība").
Vienlaikus viņš norādīja, ka "Rīgas satiksme" jau ilgstoši Covid-19 pandēmijas dēļ atrodas nepatīkamā situācijā – piespiedu kārtā samazināts reisu skaits un sarucis pasažieru skaits. "Ja ilgstoši saglabāsies pieaugošās degvielas cenas, tad, protams, "Rīgas satiksme" rēķinās savus zaudējumus un nāks pie mums un runās, un mēs skatīsimies, kā varam segt šos zaudējumus," sacīja Pulks.
Politiķis gan arī pauda, ka pieaugošās degvielas cenas var likt iedzīvotājiem biežāk privāto transportu nomainīt uz sabiedrisko transportu. Tāpēc esot jādomā, kā "Rīgas satiksme" varētu atgriezties pie lielāka reisu skaita.
Atšķirībā no "Rīgas satiksmes" reģionālajiem pārvadātājiem degviela veido lielāku daļu no izmaksām – tie ir vairāk nekā 20%, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, apliecinot – jau saņemtas bažas no pārvadātājiem.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka reģionālo pasažieru pārvadājumu līgumcenām ir noteikti nosacījumi, pie kuriem var pārskatīt cenas. Šis jautājums, visticamāk, būs jāskata sabiedriskā transporta padomē, meklējot risinājumus, lai nebūtu jāceļ tarifi.
"Līdz ar to būtu svarīgi, lai valdība paredzētu īpašu atbalsta programmu, kas būtu mērķēta uz sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem, ka varētu vērsties pēc papildu līdzekļiem, lai kompensētu šo sadārdzinājumu. Otrs variants būtu tehniski vienkāršāks – akcīzes pārskatīšana," pastāstīja Godiņš.
Viņš gan neizslēdza tarifu pārskatīšanu, piebilstot – lai kompensētu degvielas izmaksu kāpumu, būtu vajadzīgs liels biļešu cenu pieaugums.
KONTEKSTS:
Degvielas cena mazumtirdzniecībā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Latvijā. Eksperti iepriekš norādījuši, ka degvielas cenu kāpums turpināsies līdz skaidrībai par sankcijām pret Krieviju.
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
