Kultūras ziņas

Paziņoti "Zelta ābeles 2019" laureāti

Kultūras ziņas

Aicina rakstīt pandēmijas dienasgrāmatu

Covid-19 nogalina Latvijas medijus

«Covid-19 nogalina Latvijas medijus». Nozare zvana trauksmes zvanus par reklāmas ieņēmumu kritumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Līdzās daudzām nozarēm Latvijā trauksmes zvanus par savu nākotni zvana arī plašsaziņas līdzekļi – gan raidorganizācijas, gan drukātie mediji, kas valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā strādā diezgan saspringtos apstākļos. Vislielāko satraukumu medijos rada krasi sarukušie ieņēmumi no reklāmas.

“Covid-19 nogalina Latvijas medijus” – jau pagājušajā nedēļā tādu virsrakstu atklātajai vēstulei deva Latvijas Reklāmas asociācija, Preses Izdevēju asociācija un Raidorganizāciju asociācija. Informējot sabiedrību, mediji šobrīd strādā pastiprinātā režīmā, tomēr vīruss ir negatīvi ietekmējis preses izdevumu noietu un reklāmas ieņēmumus.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis skaidro: “Pēc tiem datiem, ko mēs šobrīd varam redzēt, mēs redzam, ka presē šis kritums reklāmā no izdevēja uz izdevēju atšķiras, bet šobrīd droši var runāt par 30%.

Kas būs uz priekšu – jo pamatā ļoti daudz darbības ir apstājušās un tiek atcelti reklāmas līgumi par ievērojamām summām – tas nozīmē, ka tas kritums varētu tikai pieaugt.”

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš norāda: “Tas vidējais procents, ko mēs šobrīd redzam, ir ap 40-50% ieņēmumu kritums martā. Bet tas ir vidējais, jo mediji ir dažādi, medijiem ir arī dažādas auditorijas. Bet ir mediji, kuriem šis kritums ir pat līdz 80%.”

Andris Ķēniņš piebilst, ka ir ziņas par atsevišķiem medijiem, kas šādos apstākļos spēs izdzīvot maksimums divas līdz trīs nedēļas. To, ka mediju videi šobrīd ir svarīga loma, atzīst arī Kultūras ministrija, kas kopā ar nozares pārstāvjiem ir izstrādājusi priekšlikumus valdībai atbalsta līdzekļu piešķiršanai.

“Pirmā pozīcija ir reāls, fizisks atbalsts satura veidošanai. Tieši finansējums satura veidošanai būtu punkts viens,” uzsver Andris Ķēniņš. Viņš turpina: “Punkts divi būtu transformēt jau esošo dīkstāves variantu. Bet mediji nav ieinteresēti apturēt savu darbību. Mediji ir ieinteresēti turpināt savu darbību.[..] Un trešais jautājums ir apraides izmaksas, kas arī ir ļoti liela pozīcija.”

Guntars Līcis tikmēr uzsver, ka prioritātes ir “stabila piegāžu sistēma, kas ir saistīta ar Latvijas Pastu. Otrām kārtām – ja ir sliktākais scenārijs, tad lai mūsu darbinieki varētu turpināt strādāt, lai jebkura medija darbinieki varētu strādāt, viņus iekļaut šajā sarakstā, kur ir apdraudētākie uzņēmumi. [..]

Mūsu cilvēki neapstāsies, viņi ies un strādās. Bet, vai mums būs līdzekļi, no kā viņiem maksāt? Tas būtu jāatrisina.”

KONTEKSTS:

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības dēļ cietīs pasaules, arī Latvijas ekonomika. Saskaņā ar centrālās bankas prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020. gadā samazināsies par 6,5%. Lai stimulētu ekonomiku, Latvijas valdība tam paredzējusi novirzīt nedaudz vairāk kā 2 miljardus eiro. 

Galvenais iecerētais atbalsta mehānisms – valsts apņēmusies krīzes skartajiem uzņēmumiem palīdzēt izmaksāt algas darbiniekiem, lai pasargātu viņus no atlaišanas. Iepriekš plānots, ka šis atbalsts būs pieejams 40 nozarēs strādājošajiem, taču ceturtdien, 26. martā, valdība nolēma, ka tas būs pieejams darba ņēmējiem visās nozarēs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti