Panorāma

Piemin Ebreju tautas genocīda upurus

Panorāma

Panorāma

Ap 120 lauku skolās nav ātrgaitas interneta

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta

Joprojām ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, kas palīdzētu mācīties, izmantojot dažādus tiešsaistes resursus. Problēmas risināšanai – platjoslas optisko kabeļu ievilkšanai - atrasti 2,5 miljoni eiro. Bet tas nenozīmē, ka ātrs internets skolās tiešām būs.

Ieviešot kompetenču pieeju, mācību saturs arvien vairāk tiks veidots, iekļaujot digitālos risinājumus. Tas nozīmē, ka nepietiekams interneta ātrums vai droša pieslēguma trūkums neļaus nodrošināt visām skolām vienlīdzīgu pieeju mācību procesam. Latvijas Pašvaldību savienība pavasarī aptaujāja 540 no 695 visas valsts skolām. 25% jeb 121 skola atzina, ka tajās nav pieejas ātrgaitas internetam.

"Vairāk kā simt skolas, kur nav pieejams optiskā kabeļa pēdējās jūdzes pieslēgums. Kabelis iet blakus, bet pieslēguma nav," norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Tās izmanto mobilo operatoru, telefona līniju vai citus veidus, kas nenodrošina tik drošu, stabilu un ātru internetu kā optiskais kabelis.

Šāda situācija visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma. "Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Tas, uz kuras skolas pusi vilks kabeli, uz kuru ne – tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir vidusskola vai pamatskola. Tomēr kabeļa aizvilkšana vēl nenodrošinās lauku skolas ar interneta pieslēgumu. Tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Lai ieinteresētu komersantus veikt šos tā dēvētās pēdējās jūdzes pieslēgumus no optiskā kabeļa  līdz, piemēram, skolas datoram, viens no risinājumiem pēc Latvijas Pašvaldību savienības pārstāves domām varētu būt būtiskas atlaides vai valsts subsīdijas kabeļa nomas maksas segšanai. Cita iespēja - veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

"Šāds projekts nav tikai Latvijā. Šāds projekts ir Igaunijā, kur izmaksas ir ļoti zemas, kur ir jau pašā projekta būtībā ielikta subsidēšana pēdējās jūdzes pieslēgumam, tas nozīmē, ka komersanti ir ieinteresēti veikt šo pieslēgumu. Es varu parādīt Lietuvas piemēru, kur valsts iestādēm, publiskā sektora iestādēm, kā skolas, kā bibliotēkas, kā ambulances, slimnīcas, šis pieslēgums tiek nodrošināts uzreiz līdz lietotājam," norādīja Dundure.

Par to, kā veiksmīgāk mudināt uzņēmējus arī Latvijā iesaistīties attālo lauku skolu pieslēgšanā ātrākam internetam, sola diskutēt nākamnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti