Likuma grozījumus trešajā lasījumā atbalstīja 88 deputāti, bet pret tiem bija viens parlamentārietis.
ĪSUMĀ:
- Saeima atbalstīja zemkopības ministra virzīto priekšlikumu akcīzes celšanai.
- Saskaņā ar Saeimā atbalstīto likuma redakciju akcīzes pieaugums būs lēnāks.
- "Attīstībai/Par!" deputāti aicināja nodokli saldākiem dzērieniem celt straujāk.
- "Attīstībai/Par!" deputāte Voika pārmeta zemkopības ministram industrijas lobēšanu.
- Paaugstinātās likmes saldinātajiem dzērieniem stāsies spēkā no 2022. gada.
Šobrīd visiem saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem noteikta vienota nodokļu likme – 7,4 eiro par 100 litriem dzēriena. Deputāti piedāvāja šo nodokļa likmi dažādot – atkarībā no cukura koncentrācijas dzērienā. Saldākajiem dzērieniem nodoklis saskaņā ar sākotnējo priekšlikumu pat trīskāršotos. Taču saskaņā ar galīgajā lasījumā atbalstīto likuma redakciju akcīzes pieaugums būs lēnāks.
Noteikts, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem) nodokļa maksājumu aprēķinās pēc šādām likmēm:
- dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem – 7,4 eiro.
- dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem – 14 eiro.
- dzērieniem, kuru sastāvā ir citas saldinātājvielas, likme paredzēta tādā pat apmērā, kā visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz šim, – 7,4 eiro.
Tādējādi atbalstīts par pārtikas ražošanas jomu atbildīgā zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) priekšlikums, kas akceptēts arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Zemkopības ministra priekšlikumu aicināja neatbalstīt vairāki apvienības "Attīstībai/Par!'' deputāti. Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") izteicās, ka saskaņā ar Gerharda priekšlikumu saldinātāko dzērienu cenas pieaugums būs minimāls – dažu centu apmērā.
Saeimas deputāte Inese Voika ("Attīstībai/Par!") pauda viedokli, ka Gerharda virzītais priekšlikums nav Zemkopības ministrijas (ZM), bet gan pārtikas industrijas priekšlikums. Vairāki apvienības "Attīstībai/Par!" deputāti rosināja saldākiem dzērieniem akcīzi celt vairāk – dzērieniem (par 100 litriem) ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem likmi noteikt 20 eiro apmērā.
Voika skaidroja, ka viņa nav pret saldinātajiem dzērieniem, taču par tiem būtu jāmaksā nedaudz vairāk. Līdzīgu viedokli pauda arī bijusī veselības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka vairāk nekā 20% septiņgadīgo un deviņgadīgo bērnu Latvijā ir liekais svars. Šo bērnu īpatsvars pēdējos gados nepieaug, un tas, pēc Čakšas domām, ir saistīts ar to, ka skolās aizliedza tirgot saldinātos dzērienus.
Saeimas Preses dienestā informēja, ka likuma izmaiņas rosinātas, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu patēriņu ikdienā, jo neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem.
Ar likuma grozījumiem valdībai līdz 2024. gadam uzdots sagatavot un iesniegt Saeimā informatīvo ziņojumu par to, kā nodokļa likmes izmaiņas ietekmējušas dzērienu ražotājus, kā arī sniegt izvērtējumu par to saldinātājvielu ietekmi uz cilvēku veselību, ar ko ražotāji dzērienos aizstāj cukuru.
Grozījumu izskatīšanas gaitā Finanšu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka jebkuras izmaiņas nodokļu likmēs būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku. Tāpat tika uzsvērts, ka, atbalstot likmes celšanu saldinātajiem dzērieniem, nodoklis tiem būs lielāks nekā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, alum.
Paaugstinātās akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Sākotnēji gan bija plānots, ka grozījumi stātos spēkā jau šovasar, taču deputāti atbalstīja zemkopības ministra un nozares ierosinājumu jauno likmi piemērot pēc diviem gadiem.
Saldinātās limonādes cena litrā varētu pieaugt par 5 eiro centiem.
LTV raidījuma "Rīta panorāma" intervija ar Saeimas deputātu Andri Skridi ("Attīstībai/Par!), kurš rosināja saldākiem dzērieniem akcīzi celt straujāk:
Latvijas Radio uzrunāja iedzīvotājus, lai noskaidrotu, vai cenu kāpums ietekmēs viņu paradumus, un sastaptu rīdzinieku domas dalījās:
“Laba doma limonādēm. Sulām varbūt nē. Dabīgajām. Es tāpat nepērku, bet man šķiet, tie, kas pērk, viņi tāpat pirks.”
“Es domāju, ka to reto reizi, kad es izdomāju nopirkt, tad es samaksāju mazliet vairāk. Es samaksāju vairāk par to prieku. Varbūt patēriņu tas nemazinās, tāpēc es domāju, ka nodokļu politika nav tas, kas veicinātu mazāk lietot limonādes.”
“Es domāju, ka tāda maza atšķirība neietekmēs, jo saldinātos dzērienus vairāk vai mazāk izmanto jaunieši un bērni. Tie pāris centi. Nu viņi paprasīs vecākiem varbūt vairāk naudas, bet vai tāpēc viņi mazāk dzers kolu? Es domāju, ka nē.”
