"Šo 27 valstu vidū Latvijas akciju tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu diemžēl ir godpilnajā pēdējā vietā ar vairāk nekā 40 reizes mazāku apjomu nekā attīstītākās Eiropas Savienības valstīs. Bet vienlaikus jāuzsver, ka atpaliekam arī no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas, kur biržas, neskatoties uz līdzīgu ekonomikas struktūru un izmēru, tomēr ir spējušas panākt augstāku attīstības līmeni. Tas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim," klāstīja FKTK padomes loceklis Ģirts Rūda.
Ja skatās pēc darījumu apjoma biržās pērn, ar Tallinas biržas uzņēmumiem veikti 55% darījumu, Viļņā – 42 %. Latvija ir 3. vietā ar 3% no kopējiem Baltijas biržā veiktajiem darījumiem.
Lai to mainītu, darāmā ir daudz, bet pirmais solis FKTK uzskatā ir – savu naudu likt savā ekonomikā, un sākt ar kapitālu, ko visi jau krājam pensijām.
"Pirmkārt, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšana Latvijas kapitāla tirgū, tai skaitā valsts kapitālsabiedrību kapitālā. Ja paskatāmies uz skaitļiem, tad kopējie valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļi veido 4,5 miljardus eiro. 740 miljoni eiro ir ieguldīti vietējā ekonomikā, bet akcijās no tiem ir ieguldīts tikai 1%. Kā to risināt? Mēs redzam, ka ir nepieciešama kapitāla tirgus stratēģijas izstrāde un arī ir nepieciešams piedāvājums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iespējamai dalībai kapitāla tirgū, kas atbilst šim pensiju shēmas ieguldīšanas ietvaram," stāstīja FKTK pārstāvis.
Vēl mājasdarbi ir gan regulēšanas uzlabošanā, gan uzņēmumu vilināšanā uz biržu. Tur, starp citu, programmā, kas segtu daļu izmaksu tiem uzņēmumiem, kas grib sākt savas akcijas kotēt biržā, jau esot apstiprināti četri pieteikumi. Liels darbs darāms arī, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas un izpratni par kapitāla tirgiem.
"Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju 2019. gadā nebija sava finanšu mērķa tuvākajam laikam. Visticamāk, Covid-19 apstākļos šis skaitlis ir vēl pasliktinājies. Ieguldījumu pakalpojumus izmanto tikai 0,6% aptaujāto, savukārt līdzi akciju tirgum seko tikai 2% Latvijas iedzīvotāju," klāstīja Rūde.
Un viens no mērķiem – arī ikvienam palīdzēt izprast riskus, skaidroja FKTK padomes loceklis Rūda. "Visbeidzot, desmitais solis – objektīvas un analītiskas informācijas nodrošināšana par ieguldījumu riskiem. Pēc aptaujas rezultātiem redzam, ka, neizprotot risku, Latvijas iedzīvotāji to nevēlas uzņemties vispār.
Riska līmeņa noteikšana dažādiem kapitāla tirgus ieguldījumu veidiem būtu viens no pirmajiem darbiem, ko mēs varētu palīdzēt veikt.
Aktīvāk stāstot par to, kādi riski ir saistīti ar visdažādākajiem finanšu instrumentiem un kādus riskus tad vajadzētu izvēlēties, lai sasniegtu finanšu brīvību nākotnē," teica Rūda.
Lielāka peļņa, lielāks pieaugums parasti iet roku rokā ar lielāku risku.
FKTK vadītāja Santa Purgaile iepriekš skaidroja, ka 10 soļu plāna, kā attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, pamatā ir trīs galvenās sadaļas:
- Kas jādara potenciālajiem emitentiem, kā palīdzēt tiem tikt līdz akciju kotācijai biržā un kā piesaistīt papildu kapitālu.
- Finanšu pratība. Kas potenciālajiem investoriem, indivīdiem jāzina, jāprot un jāizprot, lai varētu un vēlētos investēt akciju tirgū.
- Valsts loma. Ko atbildīgās valsts iestādes varētu darīt kapitāla tirgus attīstībā. Piemēram, valsts kapitālsabiedrības potenciāli varētu daļēji sākt kotēt akcijas Rīgas fondu biržā.
