Upeņu audzēšanas pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā Rietumeiropā, kur tās audzētas klosteru dārzos kā ārstniecības augs. Mūsdienās pasaulē gadā saražo ap 180 000 tonnu upeņu, tomēr pie mums komerciālo audzētāju vidū par veselīgajām ogām interese nav liela. Pēc aptuvenām aplēsēm Latvijā upenes aug 600 hektāros.
"No ekonomiskā viedokļa visātrāk naudu atpakaļ atnes zemenes. Man liekas, ka tā vispār ir visrentablākā kultūra, jo ir salīdzinoši mazāki ieguldījumi un ātrāk nauda nāk atpakaļ," sacīja Valkas novada lauku attīstības konsultante Sniedze Ragže.
Zinātnieki gan ir pārliecināti, ka perspektīvas ir arī upenes, un joprojām turpina meklēt labākās šķirnes.
Ar pētījumiem, kas veikti kopā ar Zviedrijas un Lietuvas kolēģiem, klātesošos iepazīstināja tradicionālajā ''Ogu dienā'' Dobelē.
"Mēs pētījām jauno hibrīdu ražību, kvalitāti, ogu masu un izturību pret slimībām un kaitēkļiem un ziemcietību. Šajā programmā bija iekļauti vairāk nekā 20 hibrīdi, un no tiem mēs esam četrus izdalījuši un reģistrējuši," teica Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa.
Šajā projektā Latvijā reģistrēta vidēji agrā šķirne "Karina", kam ir laba ziemcietība, kā arī izturība pret miltrasu un lapu plankumainību. Īpaši svarīgi tas ir bioloģiskajiem audzētājiem.
Bioloģisko ogu audzēšanā ir jāievēro dažas nianses.
"Tas, protams, ir sarežģītāk un, iespējams, ka nevar tik droši prognozēt ražu, bet vērtība tām ir lielāka," teica jaunais upeņu audzētājs Ansis Roze.
Upeņu audzēšana komercdārzos Latvijā bijusi attīstīta 90. gados, bet paputējusi noieta trūkuma dēļ. Tagad tā sākusi savu otro atdzimšanu, tomēr pieprasītas ir tikai bioloģiski audzētas ogas.
