Bažījas, ka līdz ar iestāju eirozonā palielinās inflācijas risks

Sniedzot atzinumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, Eiropas Centrālā banka norādīja uz inflācijas pieauguma risku. Latvija pašreiz mēģina sasniegt citu eirozonas valstu attīstības un labklājības līmeni un tas varētu viegli pieaudzēt inflāciju, intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Jorgs Asmusens.

Tam piekrīt arī ekonomiste Raita Karnīte, kura uzsver, ka eiro ieviešana pati par sevi algu pieaugumu nenesīs. „Tā ir likumsakarība, ka vispirms aug darba algas vai ienākumi jeb labklājība, un pēc tam ceļas inflācija. Un tas nozīmē, ja inflācija ir zema, tad atbilstoši inflācijas augšanas pieļautais ātrums arī ir zems. Un tas nozīmē, ka rodas pretruna starp valsts attīstību un prasību pēc zemas inflācijas,” norāda Karnīte.

Karnīte atsaucās uz pētījumiem, kas norāda, ka ar prasību pēc tik zemas inflācijas vidējā Eiropas labklājības līmeņa sasniegšanai būs nepieciešami vairāki gadu desmiti.

To, ka strauja izaugsme un algu pieaugums parasti sev līdzi nes lielu inflāciju, atzīst arī Igaunijas Finanšu ministrijas speciālists Svens Kirsipū. „Ir svarīgi, lai inflācija neaugtu pārāk strauji, jo tas mazina valsts konkurētspēju. Kamēr algas neaug pārāk ātri, apsteidzot konkurētspēju, inflācija var būt nedaudz lielāka kā citās eirozonas valstīs, ņemot vērā, ka mūsu ekonomika mēģina panākt citu valstu līmeni,” pauž Kirsipū.

Igaunijā, kas ir jaunākā eirozonas dalībavslsts, inflācija pašreiz pārsniedz 3%. Tas ir augstāk par vidējo eirozonā.

Arī „Nordea” bankas ekonomists Andris Strazds nesola, ka iestāšanās eirozonā nesīs strauju algu pieaugumu. Viņaprāt, Latvijai tuvāko piecu gadu laikā vajadzētu sasniegt pašreizējo Čehijas labklājības līmeni.

„Šobrīd mēs redzam, ka relatīvi pret Eiropas Savienības vidējo, ja mēs esam kaut kādā 60% līmenī no vidējiem ienākumiem, tad mums, lai apturētu imigrāciju, tāds drošs līmenis būtu kādi 70%. Tas ir līmenis, kurā šobrīd ir tādas valstis kā Čehija un Slovēnija. Tas nozīmē, ka mums tuvāko piecu gadu laikā ir pa 2% katru gadu tas caurums jādeldē. Un tajā brīdī, kad mēs būsim sasnieguši šo relatīvo Čehijas vai Slovēnijas līmeni, tad mēs varam cerēt, ka arī emigrācija apstāsies,” norāda Strazds.

Līdz ar to var secināt, ka eiro pats par sevi nebūs panaceja pret visām problēmām. No vienas puses, eiro ieviešana var radīt labvēlīgāku klimatu investīcijām, tomēr no otras puses, pārāk straujš algu kāpums var kaitēt konkurētspējai. Tādēļ, visticamāk, arī turpmāk labklājības pieaugums būs diezgan lēns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt