Bažas par Vācijas atbalstītas taupības politikas izraisīto trešo krīzes vilni

Pasaulē pastiprinās bažas par iespējamo trešo krīzes vilni. Galvenokārt Amerikas eksperti un mediji brīdina, ka to var izraisīt pārliekā taupības politika Eiropā, kuru kā labāko piedāvājumu izejai no parādu krīzes atbalsta oficiālā Berlīne.

Vācijas valdība otrdien samazināja valsts ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, to skaidrojot ar ģeopolitiskajām krīzēm un lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi.

Izaugsmes palēnināšanās nav dabas katastrofa,” tā uzskata Vācijas ekonomikas ministrs Zigmars Gabriels, piebilstot, ka tas nav pamats, lai mainītu valsts ekonomikas vai fiskālo politiku.

Pēdējā mēneša laikā Vācija ir piedzīvojusi pēdējo piecu gadu lielāko kritumu rūpniecības izlaides un eksporta apjomos. Vācija ir svarīgākais ekonomikas dzinējs Eiropā, un Berlīnei bija izšķiroša nozīme lēmuma pieņemšanā par Grieķijas glābšanu.

Stagnējošu ekonomikas rādītāju dēļ ar jaunu spēku atsākusies taupības politikas kritika un spiediens uz Berlīni, lai veicinātu patēriņu un naudas apgrozību ekonomikā. Pēc ilgāka laika starptautisko attiecību pasjansā atkal tiek izspēlēta Atēnu kārts.

Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda norādīja, ka pirmkārt „tas nepārprotami ir katras valsts ziņā izvēlēties, ko tā vēlas un kā risināt savu finansiālo stāvokli, un Grieķija ir šāds gadījums”.

„Esam ļoti gandarīti redzēt, ka Grieķija uzlabojusi savas pozīcijas no fiskālā skatu punkta. Ir ievērojami uzlabojumi finanšu tirgos. Taču mēs tāpat domājam, ka, lai dotos tālāk un sasniegtu ilgtspējīgu pozitīvu rezultātu, nepieciešams piesardzīgs atbalsts. Tādēļ mēs runājam par attiecību evolūciju. Šādas attiecības varētu ļoti palīdzēt valsts tālākai virzībai, lai galu galā nostātos uz kājām. Un mēs esam gatavi sniegt efektīvu palīdzību,” pauda Lagarda.  

Tagad Starptautiskais Valūtas fonds ir labo ziņu nesējs, kamēr oficiālās Berlīnes tēls saistās ar dēmoniskiem taupības pasākumiem, kuru efektivitāte slikto ekonomikas attīstības rādītāju dēļ tiek arvien vairāk apšaubīta. Kritika pieaug arī pašā Vācijā, tomēr Berlīne galvenokārt akcentē vājo ekonomikas izaugsmi citviet Eiropā.

Ekonomkas ministrs Zigmārs Gabriels (Sociāldemokrātiskā partija) uzsvēra, ka jau „šī gada sākumā skaidri paziņojām, ka nespējam izpildīt valdību konsultējošo Ekonomistu grupas prognozes, atpaliekam no tām”.

„Tāpat mēs visi redzam negatīvo attīstību pasaules ekonomikā un slikto situāciju Eiropā, kas noved pie nespējas izpildīt šīs prognozes. Par spīti tam Vācijā attīstība ir bijusi diezgan robusta. Galvenā problēma, ar ko saskaramies, ir dramatiski zemi izaugsmes līmeņi pārējā Eiropā. Un nav pietiekams nemitīgi teikt šīm valstīm, ka jāveido uzkrājumi, bet ir vairāk jādara, lai veicinātu izaugsmi Eiropā. Un tādēļ Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vēlas vairāk akcentēt izaugsmi Eiropā. Mūsuprāt, Vācija kā eksportētājvalsts atkarīga no apkārtējām valstīm, no to stabilas attīstības un spējas pirkt mūsu produktus. Ja bezdarbs šajās valstīs aug, tad viņi nevar pirkt vācu auto un tēraudrūpniecības produkciju. Un tas pasliktina arī mūsu stāvokli,” skaidroja ministrs.

Vājā ekonomikas izaugsme lielākajā daļā Eiropas, zemāks nekā cerēts patēriņš Ķīnā un visā Āzijas reģionā un pat sarūkošās naftas cenas liek meklēt jaunus attīstības scenārijus. Starp radikālākajiem scenārijiem ir atziņa, ka rietumvalstu ekonomikai palīdzētu kredītu bums kādā trešajā reģionā, kas ļautu strauji audzēt to preču un pakalpojumu realizācijas apjomus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti