Kazāks atgādināja, ka patlaban Latvijā kopējais nodokļu slogs ir mazāks nekā Eiropas Savienībā vidēji. Tāpat mazāki arī ir kopējie budžeta izdevumi attiecībā pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP).
Taču, pēc Kazāka domām, samazinot darbaspēka nodokli, Latvijā vēl ir plašas iespējas efektīvi palielināt budžeta ieņēmumus no nodokļiem citās jomās. „Ja mēs tiešām gribam, lai valsts vairāk iesaistās sociālo jautājumu risināšanā, lai valsts veic investīcijas infrastruktūras attīstībā ne tikai no struktūrfondiem, ko dod Eiropas Savienība, bet arī paši no sava naudas maka, tad mums neizbēgami nodokļos jāmaksā vairāk. Ja mēs nodokļus nemaksājam, tad ir diezgan dīvaini cerēt, ka kāds pēkšņi sāks uz mūsu vajadzībām tērēt kaut ko vairāk. Tā kā tas kopējais nodokļu slogs ir jāpaaugstina. Un jautājums, kur mēs to paaugstinām un kur samazinām,” skaidroja Kazāks.
Jau ziņots, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē turpinās lemt par nākamā gada budžetu, tostarp mēģinās panākt vienošanos par darbaspēka nodokļu samazināšanu un nodokļu ieņēmumiem.
Trešdien par šo jautājumu bija plānota ārkārtas koalīcijas sanāksme, taču tā tika atcelta, jo Reformu partijai (RP) Finanšu ministrijas (FM) jaunais piedāvājums darbaspēka nodokļu samazināšanā bija jāizvērtē vēl valdes sēdē. Paredzēts, ka RP valdes sēde notiks ceturtdien.
Kopumā Finanšu ministrija ir piedāvājusi trīs modeļus, kas visi paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi nākamgad nemazināt. Tā vietā paredzēts no 11 līdz 10% samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi darba ņēmējiem, palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to - no 45 līdz 98 latiem, kā arī līdz 98 latiem palielināt atvieglojumu par apgādībā esošajām personām. Šis risinājums ir labvēlīgāks pašvaldībām.
Plānots, ka 2014.gada budžets, kā arī vidējā termiņa budžets Saeimā tiks iesniegts līdz 27.septembrim.
