Baltkrievija palīdz apiet Krievijas noteikto ES preču embargo

Krievija sākusi pastiprinātas kravu pārbaudes uz robežas ar Baltkrieviju, lai novērstu Eiropas Savienībā (ES) ražotu produktu ievešanu valstī, apejot tirdzniecības embargo. Krievijas speciālisti arī norāda, ka krāpšanas shēmas kļūst arvien redzamākas. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka jauns tirdzniecības karš draud izcelties arī starp Krieviju un Lietuvu, Maskavai aizliedzot iebraukt valstī lietuviešu autopārvadātājiem.

Šī gada 7. augustā, atbildot uz Eiropas Savienības ieviestajām ekonomiskajām sankcijām, Krievija ieviesa aizliegumu ievest valstī Eiropas Savienības Valstīs, Austrālijā, Kanādā, Norvēģijā un ASV ražotus gaļas un piena produktus, dažādus jūras produktus un atdzesētas zivis, kā arī augļus. Vēlāk tika ieviests aizliegums importēt arī dzīvas zivis.

Jau brīdī, kad Krievijas veikalu plauktos sāka parādīties baltkrievu laši un baltkrievu garneles, kļuva skaidrs, ka Krievijas ieviestais aizliegums tiek pārkāpts - galvenokārt caur divām pārējām Muitas savienības valstīm: Baltkrieviju un Kazahstānu.

Nedēļas nogalē Krievijas pārtikas un veterinārā dienesta „Rosseļhoznadzor” pārstāvji paziņoja, ka uz robežas ar Baltkrieviju tiek pastiprinātas ievedamās augu valsts izcelsmes produkcijas pārbaudes. Dienesta vadītājs Aleksejs Aleksejenko paziņojis, ka drīzumā līdzīgas pārbaudes gaidāmas arī dažādiem no dzīvniekiem iegūtiem produktiem.

Kā izdevumam „Vedomosti” paskaidrojis Aleksejenko, Krievijas pusei ir izdevies atklāt krāpšanas shēmu. Proti, no Eiropas valstīm importētie aizliegtie produkti tiek no Baltkrievijas tranzītā vesti it kā uz Kazahstānu, taču bieži vien šīs kravas aizkavējoties Krievijā. Runājot par augļiem un dārzeņiem vien, tie esot aptuveni 11 tūkstoši tonnu jeb aptuveni desmitā daļa no visiem no Baltkrievijas ievestajiem produktiem. Šādus datus atklāj izlases veidā veiktās kravu pārbaudes. Taču, tā kā Baltkrievija, Krievija un Kazahstāna ir apvienojušās Muitas savienībā un uz robežām muitas pārbaudes nenotiek, precīzus datus neviens gan nevar sniegt. Asociācijas „Rus-prod-sojuz” pārstāvis Dmitrijs Vostrikovs ir pārliecināts, ka patiesībā šādi pārvadāto preču apjoms esot pat divreiz lielāks.

Oficiālā Minska pagaidām pārbaužu uzsākšanu nav komentējusi. Taču valsts ekonomikas ministrs Nikolajs Snopkovs mēneša vidū norādīja, ka konflikta turpināšanās Ukrainā var veicināt Baltkrievijas un rietumvalstu sadarbību. Snopkovs pat atklāti paziņojis, ka Baltkrievija var palīdzēt Eiropas Savienības valstīm apiet Krievijas embargo. Ministrs gan paskaidrojis, ka runa gan esot nevis tikai par produktu izvešanu tranzītā cauri Baltkrievijai, bet gan Eiropas produktu pārstrādi un tālāku eksportu uz Eirāzijas Savienību.

Kā norāda krievu izdevums „Forbes”, patiesībā pašreizējā situācija Krievijai ir ļoti nopietna, jo apjomīga preču ievešana Krievijā caur Baltkrieviju vai nu iedragā vai pilnībā likvidē ieviesto pretsankciju efektivitāti. Vienlaicīgi rietumvalstis savas sankcijas uzraugot visai bargi.

Bet tikmēr kļuvis zināms, ka jauns tirdzniecības karš var izcelties arī starp Krieviju un Lietuvu. Proti, Krievija gatavojas aizliegt preču ievešanu Lietuvā un izvešanu no tās, ja preces pārvadās lietuviešu pārvadātāju kompānijas. Nedēļas nogalē uz robežām izveidojušās pamatīgas rindas. Par ierobežojumu apjomiem pagaidām gan ir visai pretrunīga informācija un arī Krievijas puse nekādus paskaidrojumus nav sniegusi. Taču Lietuvas ārlietu ministrija ir izsaukusi uz paskaidrojumu sniegšanu Krievijas vēstnieku Aleksandru Udaļcovu. Šeit gan jāatgādina, ka Krievija pret Lietuvu vēršas ne pirmo reizi. Īpaši aktuāli tirdzniecības ierobežojumi kļuva laikā, kad Lietuva bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Iespējams, ka tā ir tikai sakritība, taču vēl tikai pirms dažām dienām Krievijā asu kritiku izpelnījās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites paziņojumi par to, ka Krievija ir uzskatāma par teroristisku valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt