Šopavasar laika apstākļi nelutina ne cilvēkus, ne bites, tomēr, kā stāstīja bitenieki, vismaz sevi ar pārtiku tās spējot nodrošināt.
"Ir kaut kādi mirkļi, kad ir bezvēja laiks un +18 grādi, un bites spēj izskriet. Mitrums ir labs un nektāraugi ir ļoti labi, un bites spēj sevi nodrošināt. Nav tā, ka pašlaik būtu savākts medus priekš biškopjiem, bet priekš sevis viņas savāc pietiekoši daudz un ir labā kondīcijā," stāstīja ZS "Lievaicēni" īpašnieks Artūrs Grudovskis.
Maijā, kad viens aiz otra uzzied gan rapšu lauki, gan nektārs rodams pļavu ziedos un augļu kokos, bitēm sākas lielākais darba laiks.
Lai nodrošinātu pietiekami daudz nektāraugu, daudzi bišu dravu saimnieki izved bites ganībās. Latvijas Biškopības biedrībā (LBB) aplēsts, ka pārvietotas tiekot apmēram puse no visām bitēm.
Līdz ar augļu koku ziedēšanas sākumu bišu pārvietošana gan aizliegta uz pagastiem, kur konstatēta bīstamā augļu koku infekcija – bakteriālā iedega. Tāpat bišu stropus arī aizliegts izvest no vietām, kur konstatēti slimības perēkļi.
"Protams, visbīstamāk ir, ja bišu stropus tieši no paša perēkļa izved ārā, jo uz bišu kājiņām var saglabāties tās baktērijas un viņas var pārnest tālāk uz veseliem kokiem, uz vietām, kur bakteriālā iedega nav konstatēta," atzina Valsts augu aizsardzības dienesta (VADD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
LBB valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norādīja, ka drīzumā ziedes vasaras rapsis, griķi, virši un citi nektāraugi, uz kuriem bišu stropus varēs vest. "Bet līdz tam, jā, tas varētu radīt zaudējumus tieši lielajiem, intensīvajiem biškopjiem, kuri intensīvi pārvadā savas bišu saimes."
Auces puses bitenieks Artūrs Grudovskis, kura saimniecībā ir ap 300 bišu stropu, stāstīja, ka saprot augļkopjus, tomēr bišu mājsēde, viņaprāt, īsti nespējot ierobežot bakteriālās iedegas izplatīšanos, jo bites lielus attālumus veic arī, piemēram, spietojot. Tāpat tās nepazīst arī robežas ar kaimiņu pagastiem.
"Ja biškopji paspēja izvest bites pirms ābeļu ziedēšanas, lai nepārnēsātu šo slimību, tad ir viss kārtībā. Ja kāds nepaspēja, tad tās ir lielākas problēmas.
Bet es arī nesaprotu, kas varētu šo situāciju kontrolēt un kā tas tiks ievērots. Es domāju, ka tas viss balstīsies uz biškopju godaprātu, jo vasaras novietnes nav nekur jāreģistrē," teica Grudovskis.
VAAD pārstāve piebilda: "Tas vairāk ir skaidrojošais darbs. Jau sezonā, kad mēs ejam buferzonā baudīt saimniekaugus, mēs stāstam cilvēkiem par to, ka, ja ir bišu saimes, tad nedrīkst pārvietot, ko tas nozīmē un kāpēc."
Bakteriālā iedega ir augļu kokiem bīstama infekcijas slimība, ar ko var inficēties ābeles, bumbieres, pīlādži, klintenes, cidonijas, korintes, vilkābeles un vēl daži augi. Latvijā tā pirmoreiz konstatēta 2007. gadā Jelgavas novadā.
Šogad bišu pārvietošanas ierobežojumi attiecas jau uz 15 pagastiem 11 novados. Ierobežojumi beidzas divas nedēļas pēc saimniekaugu noziedēšanas. Zemgalē tas šogad varētu būt ap Jāņiem.
