ĪSUMĀ:
- Ķīna un ASV vienojās par tirdzniecības kara izbeigšanu.
- Vienošanās detaļas nav zināmas, sarunas par tām turpinās.
- Sarunas ar ES par muitas tarifiem tēraudam un alumīnijam vēl turpinās.
- ES jau brīdināja par atbildes soļiem, ja ASV ieviesīs tarifus.
Bažas par briestošu tirdzniecības karu starp divām lielākajām pasaules ekonomikām - ASV un Ķīnu - uzplaiksnīja martā. Toreiz ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par muitas tarifu noteikšanu 25% apmērā tērauda importam un 10% apmērā alumīnijam.
Ar šo soli Baltais nams galvenokārt vērsās tieši pret Ķīnu, ko apsūdz par negodīgu tirdzniecības praksi, arī par intelektuālā īpašuma zagšanu. Trampa mērķis – samazināt ASV tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, kas pērn bija aptuveni 350 miljardi dolāru. Proti, ASV no Ķīnas pērk daudz vairāk nekā Ķīna no ASV.
Likmes tika paaugstināts aprīlī. Pekina paziņoja, ka sāk piemērot jaunus tarifus kopumā 128 preču importam no ASV trīs miljardu dolāru apmērā, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu martā piemērotajiem tarifiem metālu importam. Tad ASV publicēja sarakstu ar ķīniešu eksportprecēm 50 miljardu dolāru vērtībā, kurām apsver piemērot importa tarifus, apsūdzot Ķīnu par ASV intelektuālā īpašuma zagšanu. Dienu vēlāk Pekina atbildēja, paziņojot par atbildes plāniem piemērot ievedmuitu ASV eksportprecēm tādā pašā vērtībā.
Tomēr sarunas starp abām pusēm turpinājās, un aizvadītajā nedēļas nogalē Vašingtona un Pekina paziņoja, ka vienojušās par tirdzniecības kara izbeigšanu.
Vienošanās detaļas nav skaidras, un saruna par to vēl būs. Taču tiek ziņots, ka Pekina piekritusi Vašingtonas prasībai ievērojami vairāk pirkt ASV preces – runa esot par precēm papildu 200 miljardu dolāru apmērā, attiecīgi par šādu summu līdz 2020.gadam samazinot ASV tirdzniecības deficītu.
Ķīna paziņoja, ka vienošanās ir ieguvums abām pusēm.
ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins telekanālā “Fox” paziņoja, ka tarifi šobrīd atlikti, bet galu galā viss būs atkarīgs no tā, vai Pekina vienošanos pildīs.
„Mēs esam vienojušies atlikt tarifu ieviešanu. Prezidents Tramps skaidri pateicis, ka mēs samazināsim tirdzniecības deficītu. Mums ir vienošanās ar Ķīnu, ka Ķīna tam piekritīs,” sacīja Mnučins.
“Sarunu progress ir bijis ļoti nozīmīgs, mēs esam vienojušies par ietvaru. Tajā iekļauta Ķīnas apņemšanās būtiski samazināt tirdzniecības deficītu, pērkot vairāk preču. Mēs runājām arī par ļoti svarīgiem strukturāliem jautājumiem Ķīnas ekonomikā, ka viņi nodrošinās, ka mums tur būs godīgas konkurences iespējas. Un arī par tehnoloģiju aizsardzību, kas ASV prezidentam arī ir ļoti svarīgi,” klāstīja Mnučins.
Tikmēr Eiropas Savienībai tik gludi neiet, un pār to joprojām karājas tērauda un alumīnija tarifu ieviešanas ēna.
Pagaidām ASV to ieviešanu atlikusi līdz 1.jūnijam, starp abām pusēm norit sarunas. Savienotās Valstis grib piekāšanos no Briseles, Brisele grib, lai Vašingtona vispirms paziņo, ka tarifi pret Eiropas Savienību netiks ieviesti.
Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesilija Malmstrēma otrdien, 22.maijā, atzina, ka, viņasprāt, amerikāņi pagaidām neuzskata, ka Briseles piedāvātais būtu pietiekams.
„Pareizs lēmums būtu uz mums attiecināt pilnīgu izņēmumu un nepiemērot tarifus. Un tad mēs esam gatavi iesaistīties sarunās un skatīties, kā varam sekmēt tirdzniecības attiecības,” sacīja Malmstrēma.
“[Mēs esam gatavi runāt par tarifu samazināšanu] rūpnieciskajiem produktiem, tostarp automašīnām. Bet tas ir ar priekšnoteikumu, ka [ASV] mums nepiemēro tarifus. Mēs uzskatām, ka tie nav likumīgi un ir pretrunā Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem,” skaidroja komisāre.
Eiropas Savienība jau iepriekš brīdinājusi – ja ASV pret to ieviesīs metālu tarifus, tā atbildēs ar tarifiem pret ASV ražojumiem, piemēram, burbonu, motocikliem un kosmētiku.
