Mnučins Ķīnā ieradies ar skaidru mērķi – panākt savai valstij izdevīgākus tirdzniecības nosacījumus un samazināt ārējās tirdzniecības deficītu, kas pašlaik sasniedz 375 miljardus ASV dolāru.
ASV vaino Ķīnu negodīgā tirdzniecības praksē, un šīs situācijas dēļ Tramps piedraudējis aplikt Ķīnas preces ar ievērojamiem tarifiem. Ja šie un citi draudi tiks realizēti, Ķīna sola nepalikt atbildi parādā, draudot radīt apstākļus ilgstošam tirdzniecības karam. Priekšroka gan pagaidām tiekot dota turpmākai sadarbībai:
"Ķīna un Savienotās Valstis ir divas lielākās ekonomikas pasaulē. Tāpēc problēmjautājumu risināšana ar konsultācijām un stabilitātes saglabāšana abu valstu tirdzniecības attiecībās ir visu interesēs," komentē Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Hua Čunjina.
"Protams, ņemot vērā abu ekonomiku izmēru un attiecību sarežģītību, nav reālistiski domāt, ka visu izdosies atrisināt ar vienu tikšanos. Taču mēs ticam, ka tik ilgi, kamēr ASV patiesi vēlēsies saglabāt stabilitāti Ķīnas un ASV attiecībās un balstīs tās abpusējā cieņā, vienlīdzībā un izdevīgumā, šīs konsultācijas būs konstruktīvas," norāda Čunjina.
Ieviest pirmos tarifus ASV piedraudējusi saistībā ar intelektuālā īpašuma zagšanu, kas Ķīnai ļāvusi attīstīt modernās tehnoloģijas un tādējādi atbalstīt savus ražotājus. Ja sarunu ceļā netiks atrasts kompromiss, jauni tarifi varētu tikt ieviesti jau nākamajā mēnesī. Savienotās Valstis arī vaino Ķīnu manipulācijās ar nacionālo valūtu, kas ļauj lētāk eksportēt savas preces. Ķīna visas apsūdzības noliedz.
Vienlaikus Pekina gan arī izteikusies, ka būtu gatava no ASV iepirkt vairāk preču un vēl vairāk atvērt savu tirgu ārvalstu uzņēmumiem. Tomēr pašlaik nav skaidrs, vai šie solījumi tiks ieviesti dzīvē un vai tie var nest būtiskas pārmaiņas abu valstu tirdzniecības attiecībās.
