Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vai V. Putins sēdēs uz apsūdzēto sola?

ASV neliedz Krievijai maksāt parādus

ASV neliedz Krievijai maksāt parādus, defolta draudi saglabājas

Kaut gan pašas Krievijas amatpersonas šonedēļ nebija pārliecinātas, vai varēs samaksāt valsts parāda procentus dolāros, no defolta Krievija ir izvairījusies. Vairāki eksperti uzskata, ka Krievija no defolta tomēr neizvairīsies.

Kopš iebrukuma Ukrainā starptautiskās kredītreitingu aģentūras samazinājušas Krievijas reitingu līdz līmenim, kas faktiski paredz valsts defoltu jeb nespēju atdot parādus. Tas kalpo kā ieteikums neaizdot Krievijas valdībai naudu, jo pastāv liela iespēja finanšu ieguldījumus pazaudēt. Medijos šonedēļ cirkulēja spekulācijas par iespēju defoltu sagaidīt jau šonedēļ, ņemot vērā, ka Krievijai bija jāsamaksā 117 miljoni dolāru procentu maksājumos.

Tomēr darba nedēļas izskaņā parādījās ziņas, ka Krievijas maksājumi dolāros ir notikuši. Līdz ar to defolta iespēja pagaidām ir novērsta. ASV Finanšu ministrijas mājaslapā sankciju paskaidrojumos arī lasāms, ka

sankcijas pret Krievijas Centrālo banku neliedz tai atmaksāt parādus ASV personām līdz 25. maijam.

Savukārt pēc tam maksājumu saņemšanai būs nepieciešama speciāla licence.

To par saprotamu soli sauc Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

"Mērķis pēc būtības ir vājināt Krievijas spēju finansēt karu. Tas būtu ļoti pretrunīgi, ja sankcijas liegtu parādu atmaksu, jo esošajos apstākļos, ja parāds nav atmaksāts, valūta paliek valstij," paskaidroja Lielkalne. "Tas pat īstermiņā uzlabotu Krievijas finansiālo pozīciju."

Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka pastāstīja, ka atļauja nomaksāt parādus drīzāk ir pretimnākšana aizdevējiem, nevis Krievijai. Viņa uzskata, ka Krievijas defolts tik un tā ir reāla iespēja, jo finanšu sektors ir pamatīgi novājināts.

Tajā pašā laikā defoltam nebūtu vērts pievērst pārāk lielu uzmanību, jo sekas, ko valstīm parasti nodara parādu nemaksāšana, Krievijā jau esot iestājušās,

uzskata Šteinbuka.

"Valstij, kas nespēj maksāt parādus, tas ir milzīgs trieciens imidžam, un investori turpmāk atturēsies ienākt šajā valstī. Krievijas gadījumā tas jau ir noticis pirms defolta," uzsvēra Šteinbuka. "Līdz ar to manā skatījumā to defolta lomu pēdējā laikā Krievijas gadījumā krietni pārspīlē. Tur nezinu, kā to situāciju var vēl pasliktināt. Viņa jau tā ir ļoti, ļoti slikta."

Latvijas Banka arī norāda, ka Eiropas Savienības un ASV aizdevēju un investoru interesi par Krieviju mazina ne tikai risks naudu pazaudēt, bet arī sankcijas, kas darījumus ierobežo, turklāt sankciju klāsts pieaug. Piemēram, šonedēļ Eiropas Savienība vienojusies, ka dalībvalstu kompānijas nedrīkst veikt jaunas investīcijas Krievijas enerģētikas sektorā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt