“Kā neiet politiskās attiecības, tā ir sekas arī ekonomiskajā plāksnē. Tās ir sankcijas pašlaik. Atcerēsimies, kā iepriekš Baltijas valstīm gāja – 2007.gadā līdz ar nemieriem Igaunijā pēc bronzas karavīra pārvietošanas bija kritums tranzīta kravās,” atceras pētnieks.
Tas nozīmē būtisku dilemmu Latvijai: “Ja Latvija nevēlas būt politiski atkarīga no Krievijas, tad jādomā par ekonomikas pārorientēšanu.”
Turklāt Krievijas ekonomika bez Latvijas var iztikt ļoti labi, un tā agrāk vai vēlāk savas kravas vedīs cauri savām ostām. “Protams, Baltijas valstīm ir savas priekšrocības. Bet, ja raugāmies no Krievijas pozīcijām – kādēļ sūtīt kravas caur citu valstu ostām? Pat ja šeit ir zemāki tarifi, Krievijas ekonomikai lielāks ieguvums, ja izmanto savas ostas,” skaidro pētnieks.
Savukārt Latvijai Krievijas kravu tranzīta zaudēšana nozīmētu ļoti grūtus laikus nozarei. Arī valsts ekonomikai kopumā tās būtu nozīmīgas izmaiņas: “Pēc pievienotās vērtības pat tuvu desmitajai daļai no Latvijas tautsaimniecības veido transporta un uzglabāšanas sektors. Tāpat līdzīgs skaitlis darbavietās. Tur klāt gan nāk aviācija un vēl dažādas nozares.”
Un apjomu ziņā īsti alternatīvas Krievijas kravu tranzītam nav, norādīja Andžāns.
Tāpēc būtiski meklēt augstākas vērtības kravas, tāpat cerība ir uz “Rail Baltica”, kas ļautu atdzīvināt ziemeļu – dienvidu virzienu.
Ziņots, ka bez īpašiem paskaidrojumiem jau pirms pusotra mēneša Krievijas valsts dzelzceļa kompānija "Rossiskije žeļeznije dorogi" atteikusies veikt vairākus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju. To apliecina gan Rīgas osta, gan tranzīta nozare.
Tāpat Krievijas Dzelzceļš atsakot arī tiem Krievijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt graudus pa dzelzceļu līdz Latvijas ostām.
Ārvalstu mediji ziņo, ka Krievija sākusi traucēt tautsaimniecībai ienesīgos naftas, ogļu un minerālmēslu kravu pārvadājumus, jo Latvijas valdība paudusi negatīvu nostāju pret Krievijai vajadzīgo gāzesvada "Nord Stream 2" projektu. Tikmēr nozares ministrs apgalvo, ka par kādiem Krievijas liegumiem neko nezina.
