Dienas notikumu apskats

Sprādzienu Mančestrā atzīst par teroraktu; pilsētā gaisotne ir mierīga

Dienas notikumu apskats

VID Iekšējās drošības pārvaldi rosina pakļaut tikai tās vadītājam

Krievija aizliedz uz Latviju sūtīt dzelzceļa kravas; ministrs neziņā

Tranzīta nozare: Krievija aizliedz uz Latviju sūtīt dzelzceļa kravas; ministrs neziņā

Bez īpašiem paskaidrojumiem jau pirms pusotra mēneša Krievijas valsts dzelzceļa kompānija "Rossiskije žeļeznije dorogi" atteikusies veikt vairākus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju. To Latvijas Radio apliecina gan Rīgas osta, gan tranzīta nozare. Ārvalstu mediji ziņo, ka Krievija sākusi traucēt tautsaimniecībai ienesīgos naftas, ogļu un minerālmēslu kravu pārvadājumus, jo Latvijas valdība paudusi negatīvu nostāju pret Krievijai vajadzīgo gāzesvada "Nord Stream 2" projektu. Tikmēr nozares ministrs apgalvo, ka par kādiem Krievijas liegumiem neko nezina.

Nozares aplēses liecina, ka katra tranzītā cauri Latvijai izvestā tonna valsts tautsaimniecībā ienes 15 eiro, par katru pārkrauto naftas, ogļu vai minerālmēslu tonnu ostas pelna ap vienu eiro, savukārt stividori jeb ostu operatori par katru tonnu tiek pie trīsarpus eiro. Ņemot vērā, ka cauri Latvijai mēnesī izbrauc vairāki miljoni tonnu, nozarei ir arī būtiska loma Latvijas ekonomikā.

Tomēr jau pirms pusotra mēneša lielākais kravu apgrozītājs – Rīgas brīvostas pārvalde – saņēmusi ziņas, ka kravu būs mazāk, nekā ticis plānots. Tas apstiprinājies arī praksē.  Straujš kravu apjoma kritums redzams tieši pēdējā mēneša laikā, kad valdība izšķīrās noraidīt iespēju par Ventspils ostas iesaisti «Nord Stream 2», Latvijas Radio apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldes Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna. Tikmēr Latvijas Dzelzceļa pārvesto kravu apjoms nav būtiski sarucis.

«Tieši pēdējo pusotru mēnesi kravu apgrozījums tādās lielajās kravu grupās kā ogles, nafta un minerālmēsli ir būtiski samazinājies – par 45 – 50%,» atklāj Sūna.

Par turpmāko mēnešu nākotni prognozes ir piesardzīgas. «Arī stividori ir ļoti piesardzīgi izteikumos un plānos. Visi ir gatavi ļaunākajam scenārijam.

Ceram, ka Krievija nevarēs ļoti straujā laikā kravu plūsmas pārorientēt uz savām ostām, tādējādi mums veidosies handikaps.

Teorētiski pastāv iespēja, ka mēs gada, divu, trīs laikā zaudēsim Krievijas tranzītu vispār – runa ir par naftu, oglēm un minerālmēsliem,» saka Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis.

Stividori par pēkšņo kravu kritumu esot nerunīgi – zināms vien tas, ka Krievijas pusē nesaskaņojot vagonu formēšanas plānus.

To, ka Krievijas valsts dzelzceļa kompānija "Rossiskije žeļeznije dorogi" liegusi izvest pusi no plānotajām kravām, apliecina arī biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” prezidente Inga Antāne (startē vēlēšanās Ventspilī no Nacionālās apvienības, "Vienotības" un Latvijas Reģionu apvienības saraksta).

Tikmēr Latvijas Dzelzceļa pārstāvis Māris Ozols skaidro, ka pa dzelzceļu pārvesto kravu apjoms nav būtiski sarucis. No 1. līdz 22.maijam pa sliežu ceļiem pārvadāts 2,64 miljoni tonnu, kas ir 98% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Ministrs neziņā

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) noliedza ziņas, ka Krievija pēkšņi atteikusies uz Latviju nosūtīt dzelzceļa kravas: «Nav nekādi pēkšņi lēmumi ne oficiāli, ne neoficiāli.» Mediju ziņoto par pēkšņu kravu apjoma kritumu ministrs sauc par baumām.

«Viņi paši [mediji] atsaukušies uz anonīmu, nezināmu personu, kas šīs ziņas sniedza. [Latvijas] Dzelzceļš pirmo ceturksni noslēdzis ar 8,1% pieaugumu pret pagājušo gadu attiecībā uz kravu apjomu. Ar 29% pieaugumu attiecībā uz konteinerkravām, salīdzinot ar pagājušo gadu. Nekādas izmaiņas šobrīd [Latvijas] Dzelzceļā nav. Tas turpina savu ierasto darbu tādā apjomā, kādā ir veikuši,» sacīja Augulis.

Taujāts, vai no Rīgas un Ventspils ostām nav informācijas par kravu apjomu sarukumu, viņš pauda: «Ostas man tā īsti neziņo, tāpēc ostām ir to valdes, kas izskata šos jautājumus.»

Ministrs gan atzina, ka turpinās kravu kritums attiecībā uz naftas apjomiem.

Satiksmes ministrs Uldis AugulisEdgars Kupčs

Pašlaik no Rīgas ostas kravu apgrozījuma 80% veido tranzīta kravas, no kurām savukārt līdz 80% ir no un uz Krieviju. Tādējādi Rīgas osta varētu zaudēt pat 65% no visa kravu apgrozījuma.

Vēl 10.maijā Rīgas brīvosta preses paziņojumā lepojās, ka šā gada pirmo četru mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji Rīgas ostā saglabājas pagājušā gada līmenī un «demonstrē ostas darbības stabilitāti, kā arī daudzfunkcionālas ostas priekšrocības».

Kopā šī gada četros mēnešos caur Rīgas ostu nosūtīts 12,2 miljoni tonnu kravu. Kaut arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ievērojami ir krities pārkrauto lejamkravu apjoms, pēc brīvostas paustā, to pilnībā ir spējis kompensēt strauji augošais beramkravu un ģenerālkravu daudzums.

Pēc aptuvenām aplēsēm, par katru ostā pārkrauto tonnu brīvosta saņem vienu eiro, bet stividori - ap 3,5 eiro.

Iepriekš ziņots, ka Krievijas valsts dzelzceļa kompānija "Rossiskije žeļeznije dorogi" esot atteikusies veikt vairākus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju. Uzņēmuma iekšējie dati liecinot par pēkšņu metālu, ogļu un naftas produktu kravu apjoma kritumu par 90% uz Rīgas un Ventspils ostām. Tā ziņo aģentūra "Reuters".

Šāda politika var būt nopietns trieciens Latvijai, kurai tranzīta tirdzniecība ir ļoti nozīmīga. Kompānija klientiem neesot sniegusi skaidrojumu, kāpēc atteikusies pārvadāt kravas, tostarp naftas produktus, minerālmēslus un ogles, kuru pārvadājumi iepriekš nodrošināti samērā viegli.  

Krievijas aktivitātes, bremzējot kravu plūsmu uz Latviju, saskan ar laiku, kad mūsu valdība aiz slēgtām durvīm lēma neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti Krievijas gāzesvada izbūves projektā pa Baltijas jūru. Piesardzīgi par šo projektu izteikusies arī Eiropas Komisija.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti