Preču eksporta vērtība pieauga par 1,6%, savukārt importa - 5,6%.
Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 miljonu eiro apmērā, savukārt importēja par 1040,6 miljonu eiro apjomā. Par spīti tam, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8%. Maijā bija 44,7%.
Aplēsts, ka par 13,1 miljonu eiro jeb 9,5% palielinājās koka un koka izstrādājumu eksports, par 9,4 miljoniem eiro jeb 17,3% pieauga ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports, par 6,8 miljoniem jeb 43,4% palielinājās optisko ierīču un aparatūras, pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports.
Tāpat par 6,5 miljoniem eiro palielinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta vērtība, taču par 15 miljoniem samazinājās metālu un to izstrādājumu eksporta vērtība.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm bija Lietuva, Igaunija, Vācija un Zviedrija - attiecīgi 18,8%, 11,9% un 6,7%, kā arī 6,2% no eksporta kopapjoma. Arī importa partneru vidū dominē nule kā nosauktās valstis - Lietuva, Polija, Vācija un Igaunija, kur šo valstu daļa ir attiecīgi 18,5%, 11,3%, 11,1% un 7,8%.
Eksporta palielināšanos uz NVS valstīm ietekmēja tā pieaugums uz Uzbekistānu par 4,2 miljoniem eiro, kā arī Kazahstānu par 2,2 miljoniem eiro.
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā bija 8,7%, bet importā - 7,2%.
