Eksportam melnā svītra turpinās
Dažādu starptautisko institūciju aplēses un prognozes rāda, ka globālā tirdzniecība ir ļoti stipri sabremzējusies un pat sarūk. Līdzīgu ainu redzam arī mūsu mazajā, tirdzniecībai tik ļoti atvērtajā ekonomikā, skaidroja "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Samazinājums skaidrojams gan ar eksporta un importa cenu atkāpšanos, gan arī ar mazākiem fiziskajiem apjomiem.
Piemēram, preču eksporta apjoms provizoriski gada laikā ir samazinājies par nepilnu desmito daļu, norādīja Buceniece.
Kritums eksportā oktobrī bija nedaudz lēnāks nekā divos iepriekšējos mēnešos, galvenokārt pateicoties pieaugumam augu valsts, it īpaši kviešu un rudzu, eksporta vērtībā (+38 miljoni eiro). Taču to drīzāk ir nodrošinājušas transportēšanas grafika īpatnības un, iespējams, arī vēlāka ražas novākšana un žāvēšana. Izskatās, ka pērn vairāk kravu aizgāja septembrī, šogad – oktobrī, vērtēja Buceniece.
Arī "Luminor bankas" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka
preču eksporta samazinājums oktobrī gada griezumā par 12,5% bija mazākais kritums kopš jūnija, taču tas nenozīmē, ka preču eksporta krīze ir pārvarēta.
Kopējos eksporta ieņēmumos vislielāko robu turpināja radīt kritums minerālproduktu (visvairāk dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) eksporta vērtībā, un tur kritums galvenokārt būtiski zemāku cenu dēļ, skaidroja Buceniece.
Jau labu laiku ir beidzies Covid-19 mājsēžu laikā novērotais mājokļu labiekārtošanas bums, un arī vāja mājokļu tirgus aktivitāte eksporta galamērķos – Apvienotajā Karalistē un Zviedrijā – nepalīdz.
Globālās ekonomikas izaugsme ir pavisam vārga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas vai nu stagnē, vai sarūk. Tuvākie pāris ceturkšņi būs visai līdzīgi, paredz Buceniece.
Viela pārdomām par iespējām veicināt eksportu ar valsts politikas palīdzību
Iedzīvotāju pirktspējai atgūstoties un lielākajām pasaules centrālajām bankām sākot mazināt procentu likmes jau pavasarī/vasarā, uz ārējā pieprasījuma sasparošanos varam cerēt nākamā gada otrajā pusē, uzskata Buceniece.
Atkopšanās gan būs lēna, tāpēc pārliecinošu eksporta izaugsmi, visticamāk, ieraudzīsim vien 2025. gadā, paredz Buceneice.
Arī Strautiņš prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā eksporta pieprasījumā situācija tālāk nepasliktināsies, bet to ir grūti nosaukt par apmierinošu. Taču tā ir rosinoša vide pārdomām par iespējām veicināt eksporta kāpumu ar valsts politikas palīdzību.
Lai ilgtspējīgi vairotu ārējās tirdzniecības labvēlīgo ietekmi uz mūsu sabiedrības labklājību, vajadzīgas investīcijas, bet investīcijas rūpniecībā kavē pieprasījuma trūkums, skaidroja Strautiņš.
Ir atbalstāmi pašmāju uzņēmumu ieguldījumi produktu attīstībā, kam tiek veltīti arī Eiropas Savienības fondi. Taču šādi ieguldījumi, kuru mērķis ir stimulēt "organisku" vietējās zināšanās un prasmēs balstītu jaunradi, sniegs atdevi tikai pakāpeniski, skaidroja Strautiņš.
"Tas ir jādara, bet, ja vēlamies panākt straujāku eksporta uzplaukumu, ir jāpiesaista uzņēmumi, kuriem jau ir gan produkti un noieta tirgi, gan ražošanas iekārtas," norādīja Strautiņš.
Tātad ir jāpievilina citu valstu, galvenokārt Rietumeiropas un Ziemeļvalstu ražotāji, kuriem Latvija ir izdevīga ražošanas vieta, uzskata Strautiņš.
Uzņēmumiem nepieciešana vieta attīstībai
Lai paātrinātu investīciju piesaisti rūpniecībā, ir jāieklausās investoru viedoklī par to, kas viņiem tiešām ir vissvarīgākais. Apstāklis, kas ir ļoti ciets un attīstību kaitējošs pudeles kakls, ir kvalitatīvas tā saucamās pēdējās jūdzes infrastruktūras trūkums – trūkst kvalitatīvu ielu, elektrības un citas infrastruktūras pieslēgumu vietās, kur uzņēmumi labprāt izvietotu savas ražotnes.
Šīs pēdējās jūdzes būvēšanai ir jābūt politikas prioritātei gan nacionālajā, gan vietējā līmenī, uzskata Strautiņš.
"Politiskajā līmenī pārāk daudz laika tiek veltīts matu skaldīšanai par Baltijas valstu darbaspēka nodokļu atšķirībām, kurām investoru skatupunkta visbiežāk nav izšķirošas nozīmes. Pērn darbaspēka izmaksas par stundu Latvijā bija viszemākās Baltijas valstu starpā. No uzņēmumu skatpunkta nav lielas nozīmes, cik no šīs naudas darbinieki saņem uz rokas, cik no tā aiziet valsts un pašvaldību budžetos, kas darbinieku labklājību ietekmē netieši.
Ja tiks piesaistītas darbavietas un tādējādi paplašināta nodokļu bāze, tad varbūt būs iespēja samazināt darbaspēka nodokļus.
Tad arī būs iespējas bankām vairāk kreditēt. Ir grūti palielināt kredītportfeli, ja kapitālintensīvo, tātad kredītu piesaistē ieinteresēto nozaru uzņēmumiem fiziski trūkst vietas attīstībai," rezumēja Strautiņš.
Oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 17,8 % mazāks nekā pirms gada
2023. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,51 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 17,8 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 12,5 %, bet importa vērtība – par 21,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,63 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,87 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,8% līdz 46,6%. Preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 35,08 miljardus eiro – par 4,44 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 15,76 miljardus eiro (samazinājums par 1,88 miljardiem eiro jeb 10,7 %), bet importa – 19,32 miljardus eiro (samazinājums par 2,56 miljardiem eiro jeb 11,7 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 14,9% mazāka, bet importa – par 24%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,2%, bet importa samazinājās par 10,5%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada oktobri:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 38,1 milj. eiro jeb 29,8 %;
- minerālproduktu eksports mazāks par 128 milj. eiro jeb 55,4 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 73,7 milj. eiro jeb 24,4 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 44,6 milj. eiro jeb 15,2 %;
- dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports mazāks par 10,6 milj. eiro jeb 13 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada oktobri:
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 14,8 milj. eiro jeb 8,1 %;
- minerālproduktu imports mazāks par 406,3 milj. eiro jeb 64,4 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 69,8 milj. eiro jeb 16,3 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 26,5 milj. eiro jeb 14,3 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 19,4 milj. eiro jeb 29,7 %.
Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3 %), Vācija (7,2 %) un Krievijas Federācija (6,8 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24 % no importa kopapjoma), Polija (11,4 %), Vācija (11,4 %) un Igaunija (8,7 %).
2023. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 126 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 40 valstīm.
2023. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā – par 3,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,5 procentpunktiem, bet importā – par 2,9 procentpunktiem.
