Ar balto karogu izkāršanu uzņēmēji norāda uz NĪN iespējamā pieauguma ietekmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Plānotās kadastrālās vērtības aizbaidīs investorus un atstās postošu iespaidu uz ekonomiku. Šādu ainu iezīmē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Lai vērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību plānoto kadastra vērtību izmaiņām un to radītajām sekām uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu, vairāk nekā 50 uzņēmumi pie savām ēkām izkāruši baltos karogus.

Ar balto karogu izkāršanu uzņēmēji norāda uz NĪN iespējamā pieauguma ietekmi
00:00 / 02:59
Lejuplādēt

Īpašuma attīstītāji: Cietīs investīcijas

No 2022.gada gaidāms ievērojams kadastrālo vērtību pieaugums. Kā norādīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, jaunās kadastrālās vērtības, piemēram, birojiem, viesnīcām un citiem palielināsies 3-5 reizes. Tas var nozīmēt, ka no 2022.gada šie biroji, viesnīcas, dzīvokļu mājas uzņēmējiem izmaksās tikpat reizes vairāk.

Pastāv bažas, ka šāda milzīga izmaksu celšanās atbaidīs gan vietējos, gan arī ārzemju investorus.

Mārtiņš Vanags norādīja, ka jau šobrīd ar nekustamā īpašuma nodokli Latvija starp Baltijas valstīm ieņem procentuāli vislielāko daļu no kopprodukta. Tie ir 0,7%, tikmēr Igaunijā tie ir 0,2%, bet Lietuvā – 0,3%. Bet, ceļoties kadastrālajām vērtībām, šis apjoms Latvijā pat pārsniegs 1%.

Uzņēmēji vērtēja, ka ieguvums no nodokļa būs daudzkārt mazāks nekā zaudējumi, ko radīs neuzbūvētās ēkas un aizbaidītie investori. Jau tagad neesam izcilnieki. 2009.gadā Rīgā bija vairāk biroju nekā Viļņā, tad 2020.gadā jau teju divreiz vairāk biroju ir Viļņā. Lietuvas galvaspilsētā tie ir 900 000 kvadrātmetri, bet Latvijas galvaspilsētā – 500 000 kvadrātmetru.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) dati
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) dati

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags
00:00 / 00:39
Lejuplādēt

Vanags arī minēja konkrētu piemēru, kā plānotās izmaiņas ietekmēs uzņēmumus: “”Radisson blu Latvija” viesnīca Rīgā, tāda pati viesnīca Tallinā un Viļņā. Nekustamā īpašuma slogs Tallinas “Radisson” viesnīcai ir 47 000 eiro gadā, Lietuvas – Viļņas “Radisson” – 220 000 eiro gadā. Bet Rīgas “Radisson” viesnīcai – jau patlaban 375 000 eiro gadā. Savukārt pēc jaunajām kadastrālajām vērtībām šis maksājums pieaugs no 375 000 līdz vienam miljonam, kamēr tāda pati viesnīca Tallinā maksātu 47 000 eiro gadā. Tātad atšķirība 20 reizes.”

Uzņēmēji norāda, ka ieguvums no nodokļa būs daudzkārt mazāks, nekā zaudējumi, ko radīs neuzbūvētās ēkas un aizbaidītie investori.

Uzņēmēji izkarina baltos karogus

Tāpat ar savu piemēru iepazīstināja nekustamo īpašumu uzņēmuma "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā Viktors Savins. Viņš norādīja, ka atsevišķos uzņēmuma īpašumos peļņa samazināsies ievērojami. Tādēļ izdomāta padošanās akcija ar simbolu – balto karogu.

"EfTEN Capital" vadītājs Latvijā Viktors Savins
00:00 / 00:32
Lejuplādēt

“Tajā brīdī, kad mums paziņoja par jaunām kadastrālajām vērtībām, mēs atvērām kadastra reģistru. Un šajā brīdī mēs sapratām, ka jaunā kadastra politika mums atņems apmēram pusi no ieņēmumiem šim īpašumam, kas ir no nomas maksām. Tad mēs kopā spriedām, kā mēs varētu paziņot mūsu protestu pret šo darbību. Labākais, ko mums ieteica, vienkārši padoties un pateikt, ka investīcijas Latvijā padodas,” sacīja Savins.

"EfTEN Capital" vadītājs Latvijā ir viens no balto karogu akcijas autoriem. Akcijas mērķis – izkārt karogus, izrādot savu attieksmi pret notiekošo. Šādi karogi izkārti pie vairāk nekā 50 uzņēmumiem Latvijā. Un akcijas mērķis ir vērst Finanšu un Tieslietu ministriju, kā arī Ministru kabineta kopumā uzmanību uz situāciju un riskiem.

FM: Ar nekustamā īpašuma nodokli inovatīvus uzņēmumus mēs neatbaidīsim

Finanšu ministrijas tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne norādīja – kadastrālās vērtības ir jāmaina. Viņa neuzskata, ka izmaiņas varētu radīt visu nozaru investoru aizplūšanu.

“Jautājums ir, par kāda veida investoriem mēs runājam. Vai mēs runājam par nekustamā īpašuma attīstītājiem, vai mēs runājam par tādiem uzņēmumiem, kas būvēs rūpnīcas un gādās darbavietas simtiem un simtiem cilvēku. Jo pēc būtības – mājoklis ir patēriņš, savukārt tad, kad mēs runājam par rūpnīcu vai kādu kompleksu vai kādu industriālo zonu, tā ir ekonomika. Un mums ir jāsaprot, kuru no šiem elementiem mēs gribam attīstīt. Vai mēs gribam, lai mums ir ļoti daudz īpašumu, kurus var iznomāt, vai mēs vēlamies, lai mums būtu investori, kuri iegulda tehnoloģijās un inovācijās.

Es domāju, ka ar nekustamā īpašuma nodokli inovatīvus uzņēmumus mēs neatbaidīsim,” pauda Kaļāne.

Ministrijas pārstāve arī norādīja, ka šobrīd jau ir pirmās iestrādes tam, kāds varētu izskatīties jaunais nekustamā īpašuma nodokļa modelis. Kaļāņe norādīja, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no pašvaldību budžeta ieņēmumu avotiem. Tāds ir arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kuru uzņēmēji biežāk lūdz samazināt.

Ja ministrija nāk pretī un mazina šo slogu, tā no pašvaldību ienākumus veidojošajiem nodokļiem nevarētu samazināt arī īpašuma nodokli, tomēr ministrijā norāda – arī īpašuma nodokļa nākotnes izskats vēl ir diskutējams.

KONTEKSTS:

Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. 

Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tādējādi novērsts nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums tuvākajos gados, bet 2022. gada sākumā lielākajai daļai īpašumu Latvijā pieaugtu kadastrālā vērtība. Visstraujāk vērtība augs lauksaimniecības zemei un dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā. Tas nozīmē, ka vairākas reizes var pieaugt arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).  

JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedāvāja atbrīvot no mājokļa nodokļa  lielāko daļu mājokļu, primārajam mājoklim nosakot 100 000 eiro neapliekamo minimumu ēkām. Priekšlikums ļautu nodokli nemaksāt apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju – privātpersonu.

Attiecīgo likumprojektu JKP Saeimā iesniedza augusta sākumā. Ieceres par risinājumu šajā situācija dažādiem politiskajiem spēkiem atšķiras, lai gan norāda uz kopīgu mērķi – nepieļaut lielāku NĪN maksājumu pieaugumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti