Kā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja "CV Market" Latvijā vadītāja Renāte Zīverte, par tik mazu atalgojumu gatavi strādāt ne tikai jaunieši reģionos, jo, piemēram, 15% jauniešu no Rīgas norādījuši tikpat mazas summas.
Savukārt atšķirība ir redzama starp attiecībā uz izglītības līmeni: cilvēki ar augstāko vai profesionālo izglītību pretendē uz lielāku atalgojumu. Bet šajā jautājumā ne tik liela mazāka nozīme esot darba pieredzei.
Zīverte šādas jauno darba ņēmēju atbildes saista ar mazo uzņēmēju atsaucību pieņemt darbā jauniešus, jo tas nozīmē papildus laika veltīšanu viņiem, apmācot un skaidrojot.
Tam piekrīt arī Aivars Flemings, valdes priekšsēdētājs uzņēmumā "Valpro", kurā ap 15% nodarbināto ir vecumā līdz 25 gadiem. Darbs ar jauniem cilvēkiem prasa vairāk laika, tai pašā laikā viņš noliedz, ka pieņemt darbā jauniešus būtu riskantāk.
Puse no „Valpro” nodarbinātajiem jauniešiem ir pabeiguši profesionālās mācību iestādes, un tas darbā esot būtiski. Flemings uzsver, ka svarīgākais ir cilvēka vēlme strādāt un apņēmība.
Tieši apņēmību un vēlmi sevi pierādīt kā būtiskāko faktoru veiksmīgai darba gaitu sākšanai min prakse.lv veidotājs Jānis Logins. „Uzņēmumiem vajadzētu ļaut jauniešiem sevi pierādīt, jo jaunieši ir talants, tikai jāparāda. Jaunietis darba tirgū kopumā jūtas ne tajās labākajās sajūtās, jo uzņēmumi grib jau sagatavotus darbiniekus,” saka Logins.
Kā labāko variantu karjeras sākšanai viņš min to, ka sākumā jaunietim vajadzētu būt nedaudz piezemētākam ar savām prasībā, bet censties sevi pierādīt. Uzņēmumiem šādi darbinieki patīk, norāda prakse.lv veidotājs.
