Viņš uzsvēra, ka e-veselības sistēmā būtiska ir nevis e-receptes darbība, bet gan e-veselības dvēseles iedarbināšana. Proti, jābūt pieejamai informācijai par pacienta datiem, lai cilvēkam viena un tā pati manipulācija netiktu veikta divreiz un lai tādējādi nodrošinātu līdzekļu ekonomiju, skaidroja Abāšins.
"Otrais ir tas, ka šim [valsts finansētajam veselības aprūpes] pakalpojumu grozam ir jābūt stabilam. Jo tagad ir tā, ka pavasarī šis pakalpojumu grozs ir viena izmēra, bet rudenī šis grozs ir tukšs," skaidroja Abāšins.
Viņš atzina, ka apdrošinātāji būtu gatavi iesaistīties obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, ja arī būtu noteikti kādi ierobežojumi peļņas apmēram.
Pieredze gan rāda, ka veselības apdrošināšanas veids nekad nav bijis ļoti rentabls - vienu gadu tas ir mīnusos, vienu gadu - mazos plusos, bet nekad nav tā, ka šis segments nodrošina lielu peļņu, skaidroja asociācijas vadītājs.
Viņaprāt, veselības ministre Anda Čakša saistībā ar jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrādi ir nonākusi visai neapskaužamā situācijā.
"Viņai ir jāizstrebj tā putra, kas ir vārīta vai nav vārīta šos 20 gadus, un šis te karstais kartupelis ir jānorij. Man jau liekas, ka viņai tīri cilvēciski ir grūti iet pret saviem kolēģiem mediķiem, no kuriem daudziem, iespējams, šī reforma un privāto apdrošinātāju līdzdalība šajā sistēmā nemaz nepatīk,” sprieda Abāšins.
Viņš piebilda, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis ir jāmaina, jo dzīvot tāpat kā līdz šim, kad kvotas uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem gada beigās vairs nav pieejamas, vairs nevar. Turklāt darba grupas pusgadu ir strādājušas un kādam rezultātam būtu jābūt, lēsa Abāšins.
Pēc viņa sacītā, ir jābūt politiskajai gribai un drosmei spert nopietnu soli pretī izmaiņām veselības aprūpes finansēšanas modelī. Līdz šā gada 1.septembrim vismaz konceptuāli jābūt skaidrībai, kāds būs jaunais modelis.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija strādā pie vairākiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem. Taču ministrija aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai.
Veselības ministre Čakša piedāvā no nākamā gada 1. janvāra papildus piesaistīt apmēram 70 miljonus eiro no sociālajām iemaksām, kas “vēl aizvien ir pilnīgi un galīgi nepietiekami, bet, ņemot vērā, ka ir jau vasaras vidus, un, ievērojot šīs valdības iepriekšdoto solījumu šajā gadā nodokļus nepalielināt, tas ir minimums, uz kuru mums būtu jābūt spējīgiem”.