“Latvijas politikā ir ierasts finansējuma samazināšanu saukt par optimizāciju, iestāžu vai struktūru slēgšanu par reorganizāciju un tamlīdzīgi. Arī veselības aprūpē mēs esam sākuši runāt par dažādiem apdrošināšanas modeļiem, lai gan patiesā problēma ir tā, kā piesaistīt veselības aprūpei būtiski vairāk naudas,” paziņojumā medijiem uzsvēra ministre.
Pašreiz finansējums veselības aprūpei ir absolūti nepietiekams – vien 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pasaulē līdz šim nav zināms neviens gadījums, kad ar šādu naudas daudzumu izdotos nodrošināt labāku veselības aprūpi, nekā tā ir šobrīd Latvijā. Tieši otrādi - pateicoties Latvijas mediķu pašaizliedzībai, fanātismam un patriotismam, veselības pamata infrastruktūra vēl aizvien turas salīdzinoši augstā līmenī, pauda Čakša.
Tāpēc ir svarīgi saprast, kā “mēs kardināli izmainīsim finansējumu un novirzīsim medicīnai daudz vairāk naudas, un ar daudz šajā gadījumā es domāju tiešām daudz - papildu simtiem miljonu”. Čakša gan atzīst, ka to nevarēs izdarīt vienā gadā, bet ir jābūt plānam, kā tuvākajā laika posmā, katru gadu palielinot finansējumu vismaz par 70-90 miljoniem, sasniegt līmeni, kas kaut nedaudz pietuvinātu nepieciešamajam. Un paralēli būtu jāmaina noteikumi nozarē, tas nozīmētu padarītā vērtēšanu pēc rezultāta, nevis darīšanu darīšanas pēc.
Obligātā privātā veselības apdrošināšana pēc būtības ir jauns nodoklis, un, pat ja tie Latvijā būtu 20 līdz 70 eiro mēnesī, bet ir jautājums, vai, ņemot vērā vidējo atalgojumu Latvijas tautsaimniecībā, tas ir iespējams.
Iepriekšējā ministra laikā diskusijai valdībā ir izstrādāts jaukta finansējuma modelis, kas paredz, ka valdība turpmāk faktiski nodrošina tikai neatliekamo palīdzību, visu pārējo atstājot privātās apdrošināšanas rokās.
“Es esmu pārliecināta, ka Latvijas sabiedrība šādam šokam nav gatava. Faktiski tas nozīmētu pilnīgu pāreju uz maksas medicīnu. No politiķu viedokļa tā būtu godīga savas nespējas atzīšana. Tā teikt - jā, tiktāl mēs esam noveduši savu veselības sistēmu un neko vairāk par neatliekamo palīdzību jums vairs nespējam sniegt,” pauda ministre.
Lielākais risks veselības aprūpē ir tāds, ka gadījumā, ja tuvāko mēnešu laikā valdībai pietrūks drosmes pieņemt izšķirošus lēmumus, tad mēs reāli nonāksim līdz šim modelim, kas sabiedrības vairākumam veselības pakalpojumu kvalitāti un pieejamību pasliktinās vēl vairāk, brīdina Čakša.
Savukārt jauktais modelis, kurā valsts budžeta finansējums sadzīvo ar brīvprātīgām privātās apdrošināšanas iemaksām, kā tas faktiski notiek jau šobrīd, pats par sevi neko nerisina un nepalielina finansējumu nozarei.
“Ja tas [finansējuma palielināšana] nenotiks, es varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka Latvijas veselības aprūpe ar katru gadu kļūs sliktāka,” uzsvēra ministre.
“Lielākās bailes es šobrīd izjūtu par to, ka, slēpjoties aiz gudriem vārdiem par modeļiem, groziem un dažādām apdrošināšanām, politiķi izvairās skatīties acīs patiesībai,” savas bažas atklāja Čakša.
Viņa piedāvā no nākamā gada 1. janvāra papildus piesaistīt apmēram 70 miljonus eiro no sociālajām iemaksām, kas “vēl aizvien ir pilnīgi un galīgi nepietiekami, bet, ņemot vērā, ka ir jau vasaras vidus, un, ievērojot šīs valdības iepriekšdoto solījumu šajā gadā nodokļus nepalielināt, tas ir minimums, uz kuru mums būtu jābūt spējīgiem”.
“Skaidrs, ka tas varētu būt tikai pats pirmais nelielais solītis, kas tomēr dotu politiski nozīmīgu signālu nozarei un pacientiem un mazliet piebremzētu Latvijas veselības aprūpes sabrukuma tempus,” norādīja ministre.
