Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Gints Zelmenis. VDK darbības aspekti

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vai valsts cenšas apiet solījumu jaunos ugunsdzēsēju depo būvēt pieticīgāk?

Apdraudēta Latvijas baltās cūkas šķirne

Apdraudēta Latvijas baltās cūkas šķirne

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Iespējams, tuvā nākotnē lauksaimniecībā vairs nebūs cūku šķirnes 'Latvijas baltā'. Vietējo cūku patlaban audzē tikai divās saimniecībās, un kopumā pēdējo desmit gadu laikā valstī dzīvnieku skaits krietni sarucis. Iemesls šķiet nepielūdzams, jo tirgū gluži vienkārši nav pieprasījuma pēc tādas gaļas, kādu patērējām pirms 50 gadiem. Baltās cūkas vairs teju neviens neaudzē, jo tām ir daudz lielāks muguras speķa biezums un mazāks liesās gaļas daudzums liemenī.  

 Latvijas balto cūku selekcionēja, lai būtu vairāk gaļas

Dagdas novadā kādā iesnigušā lauku miestiņā Latvijas Radio tikās ar vetārsti un cūkaudzētāju Viktoriju Spilu. Viņa ir viena no tikai divām cūkkopēm, kas šobrīd vēl audzē Latvijas balto cūku šķirni.

Tiesa, nelielajā mežmalas fermā cūku mēra risku un biodrošības prasību dēļ nepiederošie nevar tikt.

Viktorijas māja ir 3 kilometrus tālāk no fermas, Svariņu ciemā.

Viktorija ar cūkkopību nodarbojas jau teju 20 gadus, sāka tikai ar vienu cūku māti. Pirmo cūku viņa nopirka Ilūkstē 2000. gadā.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tiem, kas audzē vietējo šķirni, sāka maksāt atbalstu. Tad arī fermā palielināja dzīvnieku skaitu, lai saglabātu šķirnes ģenētisko materiālu. Taču, laikam ejot, mainījušies patērētāju paradumi, un tirgū vairāk patlaban pieprasa liesu gaļu, ko var iegūt no citas šķirnes cūkām, kā, piemēram, 'Landrasas'.

Rezultātā ir ļoti grūti noturēt tīru ganāmpulku, jo nav vairs tīra ģenētiskā materiāla, bieži sanāk tuvradniecība. Tā šejienes cūkkopji pagaidām dzīvo savā burbulī un mazliet mainās ar otru saimniecību Smiltenē.

Saimniecībā ir 47 sivēnmātes, 29 no tām ir Latvijas baltās šķirnes cūkas ar 63 – 88 procentu asinību, saka Viktorija. Proti, simtprocentīgu šīs šķirnes sivēnmāšu jau mums vairs nav. Vēl ir divi kuiļi, viens ir ar 75% baltās cūkas šķirnes piejaukumu un otrs - 62%.

Cūkkope papildina, ka diemžēl atbalstu par balto cūku audzēšanu maksā tikai tad, ja cūkai ir vismaz 62% šķirnes asinība. Spila uzskata, ka atbalsts ir nepieciešams arī par zemākas asinības cūkām, lai šķirni saglabātu.

Mūsu 'Latvijas baltā' cūka iegūta krustošanas rezultātā, saka Viktorija.

Vietējās šķirnes cūku, kas pielāgojusies mūsu klimatam un barošanai, krustoja ar Vācijas balto īsausu un lielo balto cūku kuiļiem. Cūku šķirni 'Latvijas baltā' reģistrēja 1967. gadā.

“Mērķis bija, lai tai būtu labs bekons. Tā speciāli selekcionēta tā, lai tās ķermenis ir garš, apjomīga pēcpuse, plata mugura,” skaidro Viktorija.

Cūku selekcionēja tā, lai būtu pēc iespējas vairāk gaļas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ietekmē cūku mēris un patērētāju paradumi

Šobrīd tirgū ir pieprasījums pēc liesas gaļas, tādas, kur tikai āda un gaļa, saka Viktorija. Tendencei attiecīgi pielāgojas arī gaļas pārstrādātāji un cūku audzētāji. Lielā baltā cūka varot sasniegt pat 180 centimetru garumu, mērot no astes līdz ausu galiem, tiesa gan, tā krietni lēnāk augot.

Viktorija atceras, ka kolhozu laikā šķirne bijusi ļoti izplatīta Latvijā. Latgales Svariņu ciemā dzīvo tikai aptuveni 100 iedzīvotāju, kas arī veido vienīgo pieprasījumu tieši pēc Latvijas baltās cūkas gaļas produkcijas. 

“Mēs audzējam šķirnes cūkas un pārsvarā pārdodam sivēnus nobarošanai. Turklāt viņi pat te brauc uzreiz ar jautājumu “vai var tādu treknāku sivēnu?”,” stāsta Viktorija.

“Mums pat uz vēl nedzimušajiem sivēniem jau stāv rinda kopš rudens. Valstij tas taču ir izdevīgi, ja ģimene var sevi apgādāt pati un neprasa naudu,” viņa piebilst.

Tā vietējie var sevi pabarot un vēl nedaudz nopelnīt naudu. Citi reģioni gan neinteresējas.

Baltās cūkas izplatību ietekmējis arī Āfrikas cūku mēris. Lai gan šajā saimniecībā slimību nekonstatēja, tomēr tas krietni skāra Latgales cūkkopību kopumā, un arī Svariņu pagasts kādu brīdi iekļuva karantīnas un ierobežojumu zonā. Tas nozīmē, ka nevarēja sivēnus pārdot ārpus zonas. Saimniecībai bija zaudējumi, un izaugušos sivēnus nebija, kur likt, jo arī mazo piemājas saimniecību skaits krietni saruka.

“It kā mums tās baltās saimniecībā palikušas vairs tikai astoņas...” nosaka Viktorija.

“Kamēr vien es strādāju, tikmēr es to šķirni vēl žēlošu”

Otra saimniecība, kur vēl audzē 'Latvijas balto' cūku, atrodas Bilskas pagastā, Smiltenē. SIA “Druva” šķirnes cūkas audzē jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, saimniecei Rasmai Plakanei iepriekš bijušas divdesmit sivēnmātes, tagad uz pusi mazāk.

“Kuiļu spermu nevar iesaldēt, un nav tā materiāla. Tās cūkas arī paliek vecākas un iziet no ierindas. Es atlasīju sev tās pēdējās baltās, kas vēl ir ar 62% asinību, bet to kuiļu vairs nav,” stāsta Plakane.

Viņa piekrīt, ka gadījumā, ja kopumā ganāmpulkā krītas šķirnes tīrasinības procenti, ir risks, ka pēc kādiem gadiem zaudēs šo ģenētisko materiālu savā saimniecībā.

“Jā, tā iznāk, bet es vēl gudroju par 'Jorkšīras' cūkām, man ir doma lecināt 'Latvijas balto' ar 'Jorkšīras', un tad šķirnes asinība iznāk mazāka, bet vismaz kaut kas. Man žēl, ka tagad ir tāda situācija ar vietējo šķirni, tāpat kā ar Latvijas brūnajām govīm ir problēmas. Man arī jau ir daudz gadu, un drīz arī jābeidz strādāt, bet nu, kamēr vien es strādāju, tikmēr es to šķirni vēl žēlošu,” saka Plakane.

Latvijas balto cūku raksturu audzētājas sauc par sabiedrisku un draudzīgu, “viņas bāž galvu caur sētu, lai viņu paglāstītu garāmgājējs”.

Sivēnmātes labāk rūpējoties par mazuļiem, esot izturīgākas pret slimībām un ēdot visu, ko saimnieks dod, proti, ir lētāk pabarojamas.

“Viņai tās mātes īpašības ir labas, viņa ir pienīgāka, mīlīgāka un dabīgāka cūka. Salīdzinot ar 'Landrasas' cūkām, viņas ir daudz mierīgākas un grib, lai viņas paglāsta, un arī sivēnu metieni ir lielāki,” šķirni raksturo Plakane.

Valsts atbalsts īsti nemotivē

Bez atbalsta gan nevarētu audzēt, atzīst saimniece Rasma Plakane. Tiem, kas audzē Latvijas balto cūku šķirni, ir pieejams valsts atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programmā – 160 eiro par dzīvnieku.

“Visi vēlas nopelnīt, līdz ar to audzēt balto cūku nav izdevīgi, un tāpēc arī ir šis maksājums, lai šo šķirni vēl valstī saglabātu,” stāsta Lauku atbalsta dienesta (LAD) speciālists Rinalds Vācers.

Maksājums gan īsti nemotivē audzēt tieši 'Latvijas balto' cūku.

“Ja mēs skatāmies no pieteikumiem, ko lopkopji iesniedz LAD, tad redzams, ka samazinās lopu skaits, un arī saimniecības vēl pirms trīs gadiem bija trīs, tagad tikai divas, kas audzē Latvijas balto cūku. 2017. gadā atbalstu saņēma 50 šķirnes dzīvnieki, bet pērn tikai no divām saimniecībām pieteikti jau tikai 39 lopi.

Līdz ar to pastāv ļoti liels risks, ka šī šķirne pazūd pilnībā,” atzīst Vācers.

Lai arī tirdzniecību ar baltās cūkas šķirnes sivēniem Latgalē ietekmēja arī Āfrikas cūku mēris, tomēr lielāks trieciens šķirnes pastāvēšanai bijis 2009. gadā.

“Kurzemes pusē slimības dēļ tika likvidēts viens no lielākajiem balto cūku šķirnes ganāmpulkiem, aptuveni 300 sivēnmātes,” stāsta cūkkopju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece. “Pēc tam šis skaits ar katru gadu ir gājis tikai uz leju un uz leju. Mums šobrīd valstī ir divas līnijas, bet tas ir par maz, cūkām ir vajadzīgas vismaz 4 kuiļu līnijas, lai varētu notikt normāls selekcijas darbs. Tik mazā populācijā mēs nevaram nodrošināt neradnieciskumu.”

Kopumā abās saimniecībās ir tikai pieci dzīvnieki ar 87% tīro 'Latvijas baltās' asinību un tad tas iet uz leju – 14 cūkas vēl ir ar 75%, un pārējās ir ar 62% šķirnes asinību.

Teorētiski selekcijas procesā vēl ir iespējams tikt atpakaļ līdz simtprocentīgai šķirnei, bet “tam traucē mēris, un mēs nevaram brīvi pārvietot tos dzīvniekus”, stāsta Lejniece.

Arī asociācijā reizēm cūkkopji zvana un interesējas tieši par šo vietējo šķirni, taču, sarēķinot ieguvumus, izlemj Latvijas baltās cūkas nepirkt.

“Ja tirgū nav pieprasījuma, tad kāpēc nodarboties ar ekonomiski neefektīvu šķirni. Tā šķirne bija atbilstoša sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem. Tagad pasaules ekonomika spiež strādāt efektīvāk – ātrāk izaug, lielāki sivēnu metieni, un tās nav īpašības, kuras piedēvēt 'Latvijas baltajai',” saka Lejniece.

“Vilciens jau aizgājis”

Cūkkopju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece gan uzskata, ka ģenētisko resursu pazaudēšana ir normāls process, “ja paskatāmies pasaulē kopumā, esam jau zaudējuši daudzas lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes”.

“Manuprāt, vilciens jau ir aizgājis. Protams, ja mēs domājam par nākotni un gribētu veidot 'Latvijas Jorkšīras' šķirni, tad vajadzētu šo 'Latvijas balto', lai būtu pamats, uz kā bāzes krustot.

Mums ir bijušas šādas diskusijas, bet tas būtu dārgs process, to nevarētu veikt tikai uz entuziasma pamata, tur būtu nepieciešama arī pamatīga valsts līdzdalība, lai veidotu zinātnisku centru kādā no tukšajām cūku fermām,” stāsta Lejniece.

Tikmēr atlikušās divas saimniecības saka - lai saglabātu šķirņu daudzveidību, balto cūku turpinās audzēt, neraugoties uz daudzajiem sarežģījumiem.

“Kad sākās Āfrikas cūku mēris, mēs ne mirkli nedomājām, ka visu likvidēsim un paņemsim lielās kompensācijas,” saka Viktorija Spila. “Man tas ir sirdij tuvs darbs, un arī tas, ko cilvēki iepriekš ieguldīja, veidojot īpašu šķirni 'Latvijas baltā'.”

“Tagad tie ir pēdējie eksemplāri, un gribas šķirni saglabāt, jo tā taču ir mūsu bagātība, jo mums nav ne naftas, ne zelta, ne dimantu. Iespējams, tas vaislas materiāls un sivēni kādam noderēs nākotnē,” piebilst Spila.

Vietējo nozīmīgo lauksaimniecības šķirņu programmā šobrīd vēl tiek atbalstītas 'Latvijas brūnās' un 'Latvijas zilās' šķirnes govs, 'Latvijas tumšgalves' šķirnes aita, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgs, kā arī Latvijas vietējā kazu šķirne. Lai arī problēmas ir ar vairāku vietējo lauksaimniecības šķirņu pastāvēšanu, baltās cūkas šobrīd ir visapdraudētākās nelielā dzīvnieku skaita dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti