Sadaļas Sadaļas

Latvijā pirmajā ceturksnī vidējā mēnešalga «uz papīra» – 1207 eiro

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes šā gada 1. ceturksnī bija 1207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1% (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1%.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 891 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9% no bruto algas.

Gada laikā tā pieauga par 9,6%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7%.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3%, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Sabiedriskajā sektorā gada pieaugums nedaudz straujāks

2021. gada 1. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1208 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,5%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 3 eiro lielāka (1211 eiro) nekā privātajā, un tās gada pieauguma temps bija nedaudz straujāks (9,7%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1181 eiro jeb par 11,2%.

Salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3%, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā samazinājās – attiecīgi par 1% un 1,1%.

Avots: CSP

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Covid-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu ietekmē  2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pērna gada atbilstošo periodu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 61 300 jeb 8,2%. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ.

Avots: CSP

Darba samaksas fonds valstī kopumā nedaudz pieauga – par 0,6% jeb 14,3 miljoniem eiro.

Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī

2021. gada 1. ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums strauji pieaudzis veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 1139 līdz 1440 eiro jeb par 26,5%.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021. gada 1. ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (716 eiro), izglītības (950 eiro) un mākslas, izklaides un atpūtas (983 eiro) nozarēs.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs

Avots: CSP

Latgalē vidējā mēneša alga par 38% zemāka nekā Rīgā

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, visstraujāk pieauga Latgalē – par 12,5%. Zemākais pieaugums bija Pierīgā – 6,6%. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1358 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (842 eiro), kas ir par 38% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Avots: CSP

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021. gada 1. ceturksnī bija 7,92 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1% (2020. gada 1. ceturksnī – 7,39 eiro).

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,34 līdz 9,90 eiro jeb par 6%, ko ietekmēja nostrādāto stundu skaita samazinājums par 5,7%, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa gandrīz nemainījās (pieaugums 0,02%).

Lielākā vidējā darba samaksa un straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2021. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1517 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1473 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1207 eiro.

Salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni vidējā alga Lietuvā pieauga visstraujāk – par 9,9%, Latvijā – par 9,5%, savukārt Igaunijā – par 4,9%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt