„Katram tirdzniecības centram ir savs klientu loks. Mēs noteikti neesam atnākuši šeit, lai kādu noēstu,” saka Kaspars Beitiņš, SIA „Akropole Rīga” vadītājs. Šā mēneša sākumā Rīgas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā vairāku gadu garumā būvētās tirdzniecības un biroju centra ēku, patlaban tajā iekārtojas nomnieki. „Akropole Rīga” ir daļa no Lietuvas kompānijas „Akropolis Group”, kas jau saimnieko vairākos tirdzniecības centros Lietuvā. Savukārt „Akropolis Group” īpašnieks ir „Vilniaus prekyba”, kam pieder arī Latvijā jau pazīstamais „Maxima” veikalu tīkls un „Eiroaptieka”.
Kādreizējā Kuzņecova porcelāna un fajansa rūpnīcas teritorija kompānijas īpašumā nonāca jau 2000. gadu pirmās desmitgades vidū. Pirmais būvprojekts un skiču projekts izstrādāts jau 2009. gadā, pēc tam vairākkārt notikusi pārprojektēšana.
„2016. gadā tika pieņemts lēmums, ka ir jābeidz pārprojektēt, plānot un organizēt,” atceras Beitiņš. Viņš īpaši uzsver, ka
tirdzniecības centra projektētājs – arhitektu birojs „Sarma&Norde”, izstrādājot topošās ēkas projektu, tajā integrējuši Kuzņecova fabrikas mantojumu.
„Esam ļoti strādājuši pie tā, lai maksimāli saglabātu Kuzņecova fabrikas ēkas. Kad mēs demontējām fabrikas ēkas, mēs vācām ķieģeļus, kuri šobrīd ir izmantoti kā apdares materiāli tirdzniecības centrā esošo vēsturisko ēku atjaunošanā. Tāpat mums būs Kuzņecova muzeja ekspozīcija ar traukiem un vēsturiskiem materiāliem. Saglabāti ir arī skursteņi,” stāsta Beitiņš.
Durvis apmeklētājiem tirdzniecības centrs vērs aprīļa sākumā. Bez jau ierastajiem veikaliem un restorāniem tajā atradīsies arī daudzzāļu kinoteātris. Deviņās zālēs būs vairāk nekā 1000 skatītāju vietas. Tāpat tirdzniecības centrā augu gadu darbosies slidotava. Turklāt „Akropoles” teritorijā atradīsies arī biroju ēka:
„Tā ir deviņus stāvus liela ofisu ēka, kurā no otrā līdz astotajam stāvam ir biroju telpas – katrā stāvā 1000 kvadrātmetru. Tātad tie ir astoņi tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem daļa jau ir aizņemta.”
Ērika Bergmana, nekustamā īpašuma tirgus kompānijas „Colliers International” partnera vērtējumā tas, ka „Akropoles” attīstītāji likuši lielu akcentu tieši uz dažādu izklaižu piedāvāšanu, ir likumsakarīgi.
„Mēs šeit runājam arī par izklaides centru – jaunās paaudzes tirdzniecības centros ir kinoteātri, izklaides centri, bērnu laukumi un paplašinātas ēdināšanas zonas.”
Komercplatību nomas ekspertu aplēses liecinot, ka tirdzniecības platības dažādos lielajos tirdzniecības centros arvien ir ļoti pieprasītas – brīvo platību ir pavisam maz. Taču tirdzniecības centru īpašniekiem jārēķinās arī ar demogrāfiskajām tendencēm, saka Bergmans:
„Mēs esam tajā tirgus attīstības stadijā, kad, ja kāds tirdzniecības centrs ienāk tirgū, viņi ļoti labi apzinās, ka viņi nespēs pienest šim tirgum papildus pircējus. Viņam ir jāatņem daļa pīrāga no kāda konkurenta. Un tie ir gan pircēji, gan nomnieki, kas, protams, izvēlēsies to tirdzniecības centru, kurš spēs pievilināt lielāku cilvēku plūsmu.”
Balstoties uz līdzšinējo pieredzi, Bergmans spriež, ka šā gada pirmajā pusē jaunā konkurenta – „Akropoles” ienākšanu tirgū izjutīs visi Rīgas tirdzniecības centri:
„Pirmkārt, visi gribēs aizbraukt un paskatīties, kas tad tur ir, ņemot vērā kinoteātri ''IMAX'' un ledus halli. Mēs redzam, ka pirmajā pusgadā pēc „Akropoles” atvēršanas visi tirdzniecības centri izjutīs pircēju plūsmas samazināšanos. Bet lielākie tirdzniecības centri, kuri zināja par „Akropoles” ienākšanu tirgū, tam jau gatavojās.”
Proti, šā gada augustā plānots pabeigt tirdzniecības centra „Alfa” paplašināšanas projektu, savukārt nākamgad plānots paplašināt tirdzniecības centrus „Spice” un „Domina”. 'Tomēr, rēķinot kvadrātmetros uz iedzīvotāju, tirdzniecībai atvēlētās platības Rīgā arvien esot krietni mazākas nekā Viļņā un Tallinā.
