Akcionāru strīdi un «varas pārņemšana»? Kas noticis ar «Olainfarm»

Izskatās, ka AS “Olainfarm “(OLF) akcionāru sapulce, kurā bija plānota varas maiņa – “gāzt” rūpnīcu kontrolējošo Irinu Maliginu (aizsaulē aizgājušā Valērija Maligina vecāko meitu), pirmdien, 1. aprīlī, tomēr notika. “Izskatās” – jo tagad gala vārds ir Uzņēmumu reģistram, kuram būs jāatzīst sapulce par leģitīmu vai arī par sanākšanu pie uzņēmuma vārtiem, kas neko nenozīmē. Rus.LSM.lv skaidroja, kas īsti noticis.  

Aizsaulē aizgājušais Valērijs Maligins, kuram piederēja 69,5% AS “Olainfarm” akciju, novēlēja visus īpašumus trīs meitām – Irinai (dzimusi 1986.gadā), Nikai (1996.g)  un nepilngadīgajai Annai Emīlijai (2006.g, viņas intereses pārstāv māte Signe Baldere-Sildedze). Testamentā nepieminētā sieva Elīna Maligina, kā neatraidāmā mantiniece, piekritusi saņemt savu daļu naudā (dažādos avotos tika piesaukta summa no 8 līdz 10 miljoniem eiro). Attiecīgi uzņēmuma akciju viņai nav, un īpašnieku strīdos viņa nepiedalās.  

Taču faktiski kontroli pār “Olainfarm” pērn ieguvusi vecākā meita Irina. Kāpēc?

Māsas - trīs, bet “Olainfarm” atslēdziņa - viena

Varētu domāt - ja 69,5% akciju sadalītas vienādās daļās starp trīs māsām, domstarpību vai konflikta gadījumā divas no viņām ar balsu vairākumu varētu gūt virsroku pār trešo. Bet realitātē viss nav tik vienkārši. 

Maliginam tieši piederēja tikai 26,9% OLF akciju - tās tad pēc tam arī sadalīja uz trim. Bet lielāko OLF akciju paketi (42,6%) Maligins kontrolēja caur savu firmu SIA “Olmafarm”.

Pērn februārī Irina Maligina, kura tika iecelta par mantojuma aizgādni, kļuva par SIA “Olmafarm” valdes locekli – būtībā par to, kas balso АS “Olainfarm” sapulcēs par 42,6% akciju. Varētu domāt – ja pārējās māsas pēc mantojuma saņemšanas nebūs apmierinātas ar šādu situāciju, viņas izvēlēsies citu “Olmafarm” valdes locekli.

Taču drīz vien noskaidrojās, ka Irina šajā amatā kļuvusi par “nenomaināmu” – “Olmafarm” statūtos tika izdarīti grozījumi, saskaņā ar kuriem valdes nomaiņai nepieciešami vismaz 75% balsu. Tas nozīmē, ka jaunākās māsas SIA “Olmafarm” nonāca situācijā, kad viņām pieder divas trešdaļas kompānijas, taču iecelt un mainīt vadību viņas nevar. 

Būtībā Irina Maligina ieguva pilnu kontroli pār AS “Olainfarm”. Septembrī viņa to izmantoja kompānijas akcionāru sapulcē, nomainot OLF padomi, rezultātā tajā parādījās citi cilvēki, tai skaitā, juristi Mārtiņš Krieķis un Pāvels Rebenoks.  

Cik šāda varas iegūšana bija pareiza un ētiska? Pēc I.Maliginas vārdiem, tas bija nepieciešams rūpnīcas labā.

Kas mainījies līdz 1. aprīlim

Akcionāru sapulci ierosināja Nika Saveļjeva un Signe Baldere-Sildedze  - būtība, lai “pārņemtu varu” AS “Olainfarm”. Izredzes uz to parādījušās janvārī. 

Toreiz Nikai un Signei (vai drīzāk viņu juristu komandai) tomēr izdevies iegūt kontroli pār SIA “Olmafarm”, un (pretēji jaunajiem statūtiem) atcelt Irinu Maliginu no valdes, nomainot viņu ar Milanu Belēviču un ierakstot šīs izmaiņas Uzņēmumu reģistrā. Matemātiski tagad Nikai un Signei kopā ar SIA “Olmafarm” balsīm ir  vairākums balsu arī  OLF jeb aptuveni 57%.

Otrā puse apstrīd šo Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo Uzņēmuma reģistra lēmumu par SIA “Olmafarm” valdes maiņu, saucot to par nekompetences vai korupcijas rezultātu. Pagaidām gan apstrīdēšana nebija veiksmīga. 

27. martā, dažas dienas pirms sapulces, “Olainfarm” valde nolēma sapulci atcelt. Kāds ir iemesls? Valde paziņoja, ka tā pieprasījusi datus par akcionāriem Centrālajā depozitārijā un noskaidroja – Nika Saveļjeva un Signe Baldere-Sildedze nav “Olainfarm” akcionāres, līdz ar to nevar iniciēt sapulces sasaukšanu. Kā izteicās padomes loceklis Pāvels Rebenoks – “viņas nav nekas”.  

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) sākumā no konflikta distancējās, paziņojot, ka akcionāru strīdi jārisina tiesa. Taču pēc divām dienām tomēr kritizēja “Olainfarm” vadības rīcību, norādot, ka tehniski informācija par akcionāriem dažreiz var arī neparādīties depozitārija datos – akcionāra vietā var būt norādīta banka vai brokeru kompānija, kurā akcionāri glabā savas akcijas. Taču tas nenozīmē, ka šim cilvēkam nepieder akcijas.

Birža arī reaģēja – ņemot vērā pretrunīgo informāciju masu medijos, no 1. aprīļa apturēja “Olainfarm” akciju tirdzniecību, neskatoties uz to, ka kompānija lūdza to nedarīt. 

Varas maiņa?

Lai gan “Olainfarm” vadība atcēla 1. aprīlī plānoto akcionāru sapulci, lielākais akcionārs SIA “Olmafarm” (kuru kontrolē Nika un Signe) tam nepiekrita un aicināja mazākumakcionārus atnākt uz uzņēmumu, kā tas bija plānots, pulksten 11.00 no rīta. 

Rezultātā daži mazākumakcionāri patiešām ieradās pie uzņēmuma vārtiem, taču rūpnīcas teritorijā viņus neielaida, kas gan beigu beigās netraucēja noturēt mikroautobusā savu “alternatīvu sapulci”, kurā piedalījās 61,5% akcionāru. Pēc Rus.Lsm.lv aptuvenām aplēsēm, balsošanā bez lielākajiem akcionāriem piedalījušies arī daži mazie investori, kuriem kopumā pieder  3%-4% OLF akciju. Rezultāts – ievēlēta jauna padome (kura vadībā iecelts ekonomists Gundars Bērziņš), kurš var nomainīt OLF valdi.

Latvijā kas tāds notiek ne pirmo reizi - kad konfliktēja “Ventspils naftas” akcionāru grupas vienlaikus tika noturētas pat vairākas akcionāru sapulces (un viena no tām tieši autobusā uz meža ceļa), kuras pieņēma dažādus lēmumus un iecēla dažādus padomes locekļus. Kura sapulce beigu beigās bija “īstā”, lēma Uzņēmumu reģistrs.

Acīmredzot līdzīgu notikumu attīstību mēs ieraudzīsim arī tagad – atslēgas spēlētājs mantinieču karā atkal būs Uzņēmuma reģistrs, kurš tagad vai nu atzīs pirmdien notikušo akcionāru sapulci, ar visām izrietošajām sekām pilnas OLF padomes nomaiņas veidā, vai arī ne.

Pēc Rus.LSM.lv aptaujāto ekspertu domām, ir liela varbūtība, ka Uzņēmumu reģistrs atzīs sapulci un kontrole pār rūpnīcu tiešām pāries pie Nikas Saveļjevas un Signes Balderes-Sildedzes komandas. Šajā scenārijā Irina Maligina kļūs par mazākumakcionāru bez reālās ietekmes, kuras rīcība ir aptuveni 8% akciju, kas pieder viņai personīgi.  

Kurš ir “labais”

“Olainfarm” situācijas sarežģītība slēpjas tajā, ka pat ekspertiem un mazākumakcionāriem nav pilnīgas skaidrības, kuru pusi atbalstīt. Ja vērtē no korporatīvās pārvaldības normu viedokļa, tad abas grupas, maigi sakot, neizskatās, nevainojami. Turklāt korporatīvie kari ir slikti ar to, ka agrāk vai vēlāk tos parasti sāk finansēt uz biznesa rēķina. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti