Nedzirdīgajiem

Saplēstā krūze. 1. sērija

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Baltmaize un rupjmaize»

«Aizliegtais paņēmiens»: Sīvas konkurences apstākļos lielās maiznīcas pelna miljonus (precizēts)

Arī sīvas konkurences apstākļos starp Latvijas maiznīcām lielākie nozares uzņēmumi pretēji ekonomikas teorijai pelna miljonus eiro, un divi galvenie spēlētāji maizes tirgū par savu produkciju prasa ļoti līdzīgu cenu, izzinājis LTV raidījums „Aizliegtais paņēmiens” (precizēta 5.rindkopas pēdējais teikums par e-vielu esamību "Hanzas maiznīcas" un "Fazer Latvijas" ražotajā maizē).

Raidījums norāda, ka divi lielākie maizes ražotāji - "Hanzas maiznīca" un "Fazer Latvija" - savu produkciju piedāvā par gandrīz identisku cenu. Teorētiski tirgū, kur ir sīva konkurence, peļņai vajadzētu tuvoties nullei, taču finanšu dati par 2014.gadu rāda citu ainu.

"Hanzas maiznīcas" peļņa 2014.gadā bijusi 0,97 miljoni eiro, savukārt apgrozījums 20,8 miljoni eiro. Par "Fazer Latvija" iespējamo peļņu ziņu nav, taču arī citu maizes ražotāju ikdiena pērn nav bijusi pelēka. "Latvijas maiznieks" nopelnījis 1,73 miljonus eiro, savukārt apgrozījums bijis 21,6 miljoni eiro. "Liepkalni" nopelnījuši 0,27 miljonus eiro, un apgrozījums sasniedzis 6,78 miljonus eiro.

Raidījums norāda, ka visu uzņēmumu peļņa 2014.gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir augusi. Tas liek uzdot jautājumu, vai patērētāji par maizi nepārmaksā.

Salīdzinot „Hanzas maiznīcas” un „Fazer Latvija” norādītās cenas, „Aizliegtais paņēmiens” pamanījis, ka, piemēram, „Hanzas maiznīcas” ražotās „Kuršu” rupjmaizes cena ir 3,5 eiro kilogramā, kas ir precīzi tikpat, cik maksā „Fazer” ražotā „Druvas spēkavota” maize. Atšķirīga gan ir to recepte. Piemēram, „Kuršu” rupjmaizē ir 44% rudzu miltu, savukārt „Druvas spēkavota” – 32%. Pārējās sastāvdaļas abos gadījumos ir kviešu milti un kviešu klijas. „Hanzas maiznīcas” maize gan ir ar E vielām, savukārt „Fazer Latvijas” maizē E vielu nav.

Cenas ir līdzīgas arī baltmaizei. Gan „Hanzas maiznīcas” ražotā „Kungu” maize, gan „Fazer” ražotā „Gardā” baltmaize maksā 2,20 eiro kilogramā.

Salīdzinājumā - Vācijas tirgū maizes cenas Bonnā ir līdzīgas Latvijas cenām. Piemēram, veikalā „Netto”, kur atrodama salīdzinoši lētāka produkcija, vislētākā baltmaize maksā 1,13 eiro kilogramā, savukārt dārgākā „Golden Toast” – 2,39 eiro kilogramā. Savukārt veikalā „Rewe”, kur atrodama dārgāka produkcija, „Golden Toast” maksā 2,58 eiro kilogramā, bet ir arī lētāka baltmaize.

Raidījums norāda, ka Vācijā ir zemāks pievienotās vērtības nodoklis - 7%, kas ir trīs reizes zemāks nekā Latvijā noteiktā 21% likme. Elektrības cena uzņēmējiem ir vienāda, taču mazliet dārgāka ir degviela. Tāpat ir jāmaksā ievērojami lielāka darba alga, kas ir viena no visbūtiskākajām izmaksām, jo Vācijā strādājošo minimālā alga tuvojas pusotram tūkstotim eiro, kas šobrīd Latvijā nav pat vidējās algas līmenis.     

17 komentāri
atgādinājums
ka Latvijā pārtikai 3x lielāks nodoklis(pvn) , bet min. alga 5x mazāka ! kad beidzot tuvosimies eiropas standartiem ?????
omīte
Cenu saskaņošana nav tikai pārtikas tirgū LV. Ta ir arī nekustamā īpašuma, degvielas, auto, kurināmā u.c. tirgos. Konkurences Padomei vai nu "rokas" vai "prātiņš" par īsu iejaukties !!! Vācijā maizes cepējiem augstāka darba samaksa!
PATRIOTS
Vai ir ētiski tirgot maizi zem nosaukuma Latvijas Maiznieks- bet ražot to ārzemēs?
Peteris
Raksts balstits uz "ievads ekonomikas teorija" gramatu vidusskolai...
lucky
nu skaidrs, ka tiek māts uz neatļautu vienošanos, bet interesanti, kas žurnālistiem šādu ideju piespēlējis - neapmierinātie konkurenti, vai kāds likumpaklausīgs zinātājs no iekšpuses...
maizes lietotāja
Nu, diezgan skaidrs, ka pie Vācijas apjomiem arī izejvielu cena ir cita. Ir taču starpība, vai miltus iepērk 2 milj tautsaimniecībai vai 80 mlj tautsaimniecībai. Tāpat minētā maize Vācijā galīgi nav "dārgā maize"- tas ir lētā gala produkts ar attiecīgu kvalitāti. Un kādi arguments ir pamatā domai, ka uzņēmēji nedrīkst pelnīt?! Mums pat gīmenes ārsti pelna, bet uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kuri investē, rada darba vietas, ar IIN balsta pašvaldības, to nedrīkst darīt? Vai šiem uzņēmumiem jānodarbojas ar labdarību? Un kā lai uzņēmumi attīstās, kur atrod līdzekļus atrīstībai?
lulu
Īsti nesaprta, ko īsti ar šo stāstu grib pateikt? Kas tieši šiet būt problēma, drauds? Jeb Lv pielīdzinam Eiropai , kur tad pārējās Eiropas dalībvalsts, jeb raidījuma autori ir bijuši tikai ReWe discounterī?
Imants Imants
Manuprāt aizliegtā paņēmiena provokatori kārtējo reizi demonstrē savu nekompetenci.
Rodas
iespaids, ka kāds te cieš no personības dubultošanās.
Imants Imants
Manu kompetenci var pārbaudīt Bolderājas mikrorajonā, kur es vācu suņu kakas, slauku trotuārus un pieturās uzlasu benčikus.
nike
ReWe dārgākās produkcijas veikals Vācijā - tas taču ir lētais gals... Un Vācijā ir cita maizes patēriņa kultūra - pamatā mazās beķerejas. Vispār nav korketi salīdzināt Vācijas tirgu ar LAtvijas. Bet Fazer un Hanza jau nav lielākie, lielākais ir LAtvijas Maiznieks
Artanis
Tātad pēc žurnālistu sagrozītās tirgus teorijas sanāk, ka, piemēram, normālā gadījumā tirgū vajadzētu palikt tikai vislētākajam ražotājam? Ironiski, ka visu veidu produktu dārgie brendi pasaulē ne tikai pierāda pretējo, bet nopelna vairāk, kā vairāki lētie zīmoli kopāņemti, kas tā kā pierāda, ka rakstat muļķības - ja cilvēks vēlas pārmaksāt par kvalitāti/garšu/whatever, un to var atļauties, viņš to darīs. Arī es vienmēr izvēlos, piemēram, Fazer maizi, nevis par 20 centiem lētāko bet bezgaršīgo lietuviešu vai pašmāju sīko ražotāju kukuli. Ja kvalitāte ir atbilstoša cenai, tad visi, kam ir iespēja, pirks labāko, ne lētāko.
Teo
Artanis-Nosing Spešal ir atklājis ģeniālu mikroekonomisku paradigmu, kurā slepena cenu saskaņošana, kas ir vistīrākā brīvās konkurences un tirgus kropļošana, ir pieņemama, ja patērētājs ir tik stulbs, ka nesaprot šo brīvās tirgus kropļošanu. Nabags neapjēdz, kas atšķir pieprasījuma-piedāvājuma sakarības no cenas-kvalitātes sakarībām. Artanis-Nosing Spešal attieksme ir tipiska latvju lumpeņa ignorance: man pofig, ka tiek kropļota konkurence, jo mani tas apmierina un neskar. Tieši tāpēc tādiem Artanis-Nosing Spešal ir pofig, ka kāds zog, ņem kukuļus vai nemaksā nodokļus.
Notars
Kurā maiznīcā tu strādā Artaini ?
Artanis > skudra
Nē, drīzak tu nesaproti, ka patērētājiem netraucē uzņēmumu slepenās vienošanās tik ilgi, kamēr vien cena atbilst kvalitātei. Man nekas nav pretī pret uzņēmumu peļņu, kamēr vien to piegādātie produkti apmierina patērētāju vēlmes un pirktspēju par 100%. Bet to laikam tu neizlobīji.
skudra
Ne jau par kvalitāti , bet par savstarpēju firmu nolīgumu ir raksts, bet tu to nesaproti
Kāda ir rudzu maizes
cena Vācijā? Salīdzināt baltmaizes cenu nav korekti, jo tā Latvijā nepieder pie pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti