Nedzirdīgajiem

Saplēstā krūze. 1. sērija

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Baltmaize un rupjmaize»

«Aizliegtais paņēmiens»: Sīvas konkurences apstākļos lielās maiznīcas pelna miljonus (precizēts)

Arī sīvas konkurences apstākļos starp Latvijas maiznīcām lielākie nozares uzņēmumi pretēji ekonomikas teorijai pelna miljonus eiro, un divi galvenie spēlētāji maizes tirgū par savu produkciju prasa ļoti līdzīgu cenu, izzinājis LTV raidījums „Aizliegtais paņēmiens” (precizēta 5.rindkopas pēdējais teikums par e-vielu esamību "Hanzas maiznīcas" un "Fazer Latvijas" ražotajā maizē).

Raidījums norāda, ka divi lielākie maizes ražotāji - "Hanzas maiznīca" un "Fazer Latvija" - savu produkciju piedāvā par gandrīz identisku cenu. Teorētiski tirgū, kur ir sīva konkurence, peļņai vajadzētu tuvoties nullei, taču finanšu dati par 2014.gadu rāda citu ainu.

"Hanzas maiznīcas" peļņa 2014.gadā bijusi 0,97 miljoni eiro, savukārt apgrozījums 20,8 miljoni eiro. Par "Fazer Latvija" iespējamo peļņu ziņu nav, taču arī citu maizes ražotāju ikdiena pērn nav bijusi pelēka. "Latvijas maiznieks" nopelnījis 1,73 miljonus eiro, savukārt apgrozījums bijis 21,6 miljoni eiro. "Liepkalni" nopelnījuši 0,27 miljonus eiro, un apgrozījums sasniedzis 6,78 miljonus eiro.

Raidījums norāda, ka visu uzņēmumu peļņa 2014.gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir augusi. Tas liek uzdot jautājumu, vai patērētāji par maizi nepārmaksā.

Salīdzinot „Hanzas maiznīcas” un „Fazer Latvija” norādītās cenas, „Aizliegtais paņēmiens” pamanījis, ka, piemēram, „Hanzas maiznīcas” ražotās „Kuršu” rupjmaizes cena ir 3,5 eiro kilogramā, kas ir precīzi tikpat, cik maksā „Fazer” ražotā „Druvas spēkavota” maize. Atšķirīga gan ir to recepte. Piemēram, „Kuršu” rupjmaizē ir 44% rudzu miltu, savukārt „Druvas spēkavota” – 32%. Pārējās sastāvdaļas abos gadījumos ir kviešu milti un kviešu klijas. „Hanzas maiznīcas” maize gan ir ar E vielām, savukārt „Fazer Latvijas” maizē E vielu nav.

Cenas ir līdzīgas arī baltmaizei. Gan „Hanzas maiznīcas” ražotā „Kungu” maize, gan „Fazer” ražotā „Gardā” baltmaize maksā 2,20 eiro kilogramā.

Salīdzinājumā - Vācijas tirgū maizes cenas Bonnā ir līdzīgas Latvijas cenām. Piemēram, veikalā „Netto”, kur atrodama salīdzinoši lētāka produkcija, vislētākā baltmaize maksā 1,13 eiro kilogramā, savukārt dārgākā „Golden Toast” – 2,39 eiro kilogramā. Savukārt veikalā „Rewe”, kur atrodama dārgāka produkcija, „Golden Toast” maksā 2,58 eiro kilogramā, bet ir arī lētāka baltmaize.

Raidījums norāda, ka Vācijā ir zemāks pievienotās vērtības nodoklis - 7%, kas ir trīs reizes zemāks nekā Latvijā noteiktā 21% likme. Elektrības cena uzņēmējiem ir vienāda, taču mazliet dārgāka ir degviela. Tāpat ir jāmaksā ievērojami lielāka darba alga, kas ir viena no visbūtiskākajām izmaksām, jo Vācijā strādājošo minimālā alga tuvojas pusotram tūkstotim eiro, kas šobrīd Latvijā nav pat vidējās algas līmenis.     

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti