Aizdevumu programma maziem lauku uzņēmējiem papildināta ar 20 miljoniem eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Šogad grozīti aizdevumu nosacījumi, paplašinot pretendentu loku. Turpmāk aizdevumus šajā programmā var saņemt arī vidējas saimniecības.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone skaidroja, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā atbalsts īpaši nepieciešams uzņēmējdarbības dažādošanai.
"Ja līdz šim aizdevumu programmā varēja startēt pretendenti, kuru saimnieciskās darbības apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro, tad tagad to var darīt arī saimniecības ar 150 tūkstošu eiro apgrozījumu gadā. Vienlaikus mums ir LEADER programma, kas atbalsta uzņēmējus ar apgrozījumu līdz 150 tūkstošiem eiro, un lai viņi arī var nodrošināt līdzfinansējumu šo projektu īstenošanai, tad mēs novienādojām šo pretendentu loku arī aizdevumu programmā. Bet pamatā mēs balstījāmies uz izvērtējumu par tirgus nepilnībām un to, ka kovida laikā arī lielākai uzņēmējdarbībai ir nepieciešama pārstrukturizācija. Ja saimniecība redz, ka tas līdzšinējais darbības veids nav sekmīgs un grib īstenot citu veidu, tad tā ir iespēja."
Ministrijā norādīja, ka
līdz šim aptuveni puse aizdevumu saņēmēju bijušas mazās saimniecības ar apgrozījumu līdz 70 tūkstošiem eiro.
Pretendentu loku lemts paplašināt pēc diskusijām ar nozari, bet konkurenci par atbalstu tas neietekmēšot, jo tā ir aizdevumu, nevis grantu programma.
Jansone skaidroja: "Mēs runājam par aizdevumiem, kas ir finanšu resursi, kas tiek atgriezti atpakaļ, un mēs turpinām izsniegt atkal jaunus aizdevumus. Šobrīd mums ir šī nauda programmai, kura ir pieprasīta, un tādējādi mēs varam palīdzēt uzņēmējiem arī vidēji lielu saimniecību grupā. Investīcijas var būt lauku saimniecību modernizācijai, pārstrādes attīstībā un nelauksaimnieciskai darbībai, kas ir šī dažādošana. Aizdevums ir papildinājums. Vai nu zemnieks startē minētajās programmās un dabū līdzfinansējuma daļu, vai saņem tikai aizdevumu no bankas, – tā ir opcija, ko var izmantot."
"Zemnieku saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons sacīja, ka aizdevumu programma var palīdzēt novērst tirgus nepilnības Latvijā un tā ir būtiska arī vidējām saimniecībām.
"Es domāju, ka tās situācijas būs ļoti dažādas. Kāds varbūt nogaidīs un neveiks investīcijas saimniecību tālākā attīstībā, jo tagad ir diezgan daudz risku, un kādam varbūt gluži pretēji, – lai uzņēmējdarbību noturētu virs ūdens, nāksies ieguldīt līdzekļus energoefektivitātē vai produkcijas pašizmaksas mazināšanā, lai šo krīzi varētu pārvarēt. Tāpat ir svarīgi, kā es saprotu, tad šos aizdevumus var saņemt arī apgrozāmajiem līdzekļiem, piemēram, ja ir uzņēmumi, kam nepietiek naudas šobrīd elektrības vai gāzes rēķiniem, tad var izmantot šo aizdevumu."
Bažas par atdošanu
Jēkabpils novada Viesītes pagasta ģimenes putnkopības saimniecības vadītāja Sabīne Zupa atzina, ka patlaban īpaši izaicinošs ir energocenu kāpums. Vistu olu piegādes saimniecība veic visu gadu, un telpas, kur uzturas putni, apsilda ar sildlampām. Patlaban saimniecībai elektrības rēķini ir par 50% lielāki nekā pērn šajā laikā. Līdz ar izmaksu kāpumu attīstība jāpiebremzē, un aizdevumi mazajai saimniecībai patlaban nav aktuāli, bažījoties arī par naudas atdošanas riskiem, skaidroja Zupa.
Viņa norādīja: "Mums ir dubultojies rēķins par elektrību, bet patēriņš jau nav mainījies. Piemēram, mūsu saimniecībā iepriekš varējām atļauties papildu darbinieku, bet šajā gadā mums no tā jau ir jāatsakās, jo šīs izmaksas ir tik ļoti kāpušas, ka ir jāvērtē, ko spējam pacelt un ko vairs ne. Taču tas darba apjoms, protams, nemainās, līdz ar to, iespējams, kaut kādā veidā saimniecību nevar paplašināt, un mēs nevaram domāt šobrīd par papildu attīstību. Ja raugāmies tādā kredītu palīdzības virzienā, tad, manuprāt, to diez vai šobrīd ir saprātīgi darīt, jo nav paredzami nākotnes ekonomiskie apstākļi."
Riebiņu novadā augļu un ogu audzētājai Skaidrītei Grigalei arī ir neliela saimniecība.
Elektrības rēķinu pieaugums viņu īpaši ietekmējis pagājušā gada pēdējos mēnešos, pārstrādājot izaudzēto sukādēs, ievārījumā un sulās.
Izmaksas arī mazajai saimniecībai dubultojušās, nemainot ražošanas intensitāti.
Saimniece norādīja, ka mazām saimniecībām būtiskākas ir dažādu projektu programmas, nevis aizdevumu programmas.
"Būs nākotnē jāskatās uz to, lai saimniecībai nebūtu tie energoresursi tik daudz jāizmanto, jo man ir arī četras lielas saldētavas, kur glabājas ogas vai augļi, un jādomā, kā vairāk un ātrāk to nodot svaigā veidā, un tas nozīmē saimniecībā varbūt samazināt pārstrādi. Aizdevumu programmas mēs nekad neesam izmantojuši, jo es arī strādāju citā darbā un, ja nepieciešams, tad ieguldu savus līdzekļus un mēģinām tikt paši galā, kā arī izmantot Eiropas atbalsta projektu iespējas," viņa sacīja.
Aizdevumu programma maziem lauku uzņēmējiem darbojas kopš 2018. gada. Līdz šim kopumā tajā izsniegti kredīti gandrīz 18 miljonu eiro apmērā. Vidējais aizdevums ir 23 tūkstoši eiro.
