Jautāts par nākamā gada budžeta projektu, Agešins sacīja, ka daudzas lietas Saeimas opozīcijā esošās partijas un arodbiedrības uzzināja tikai pēdējā brīdī, un tas vērtējums kā melnais caurums budžeta plānošanā.
Pēc viņa teiktā, budžeta izstrādē vērojams "uzspēlēts optimisms", Latvijas IKP izaugsmi nākamgad prognozējot 3,5% apmērā. Tik liela tautsaimniecības izaugsme nākamgad ir maz ticama, ņemot vērā arī apstākli, ka iedzīvotāju skaits turpina sarukt.
Tāpat budžeta projektā parādās "dīvaini grozījumi", kam ar 2017.gada valsts budžetu nav nekāda sakara, tostarp ir Izglītības un zinātnes ministrijas virzītās normas par nelojāliem skolotājiem.
Ja Saeima pirmdien, 31.oktobrī, pirmajā lasījumā apstiprinās nākamā gada budžeta projektu, opozīcijai būs tikai divas dienas, lai iesniegtu priekšlikumus, teica Agešins.
Kā norādīja Agešins, tas neliecina par nopietnu valdības attieksmi pret budžeta veidošanu. "Saskaņa" gansola operatīvi izstrādāt priekšlikumus veselības aprūpes sistēmai un izglītības nozarei, un tos iesniegt līdz trešdienai.
Jau ziņots, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro jeb nepilniem 9% lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro jeb 8,9% lielāki nekā šogad.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.
