Ierasts, ka cilvēki no attālākajiem novadiem mēro 50-100 kilometrus, lai strādātu galvaspilsētā. Tomēr aizvien biežāk iedzīvotāju darba vietas atrodas Pierīgā. Viens no tādiem ir Ādažu novads, kas starp 119 Latvijas pašvaldībām ir divpadsmitais mazākais.
“Daļēji veidojas jaunas fenomens, ka darbavietas nav vairs Rīgā, bet Pierīgā. Atšķirībā no Rīgas Pierīgā gan nav tik daudz mājokļu, un mums nav arī lēto mājokļu,” stāsta Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība).
Pašlaik Ādažos reģistrēti aptuveni tūkstoš uzņēmumu. Līdz ar Nacionālo bruņoto spēku izvietošanu strauji pieauga pakalpojumu sniedzēju skaits, bet pēdējos gados aizvien vairāk attīstās arī ražotnes.
Darbinieki tiekot vesti gan no Mazsalacas, gan Limbažiem, bet jaunajās ražotnēs daudzi procesi ir automatizēti.
Tomēr joprojām uzņēmumos ir vairāk nekā simt vakances, tāpēc tiek meklēti jauni sadarbības modeļi ar citiem novadiem. Uz to norāda biedrības ''Ādažu uzņēmēji'' valdes priekšsēdētājs Uldis Štēbelis: “Pašlaik mēs ļoti strauji risinām jautājumu par telpām, lai viņiem nebūtu jābraukā, bet viņi varētu šeit palikt uz vietas. Lai viņi deklarējās tur, kur viņi ir deklarējušies, bet lai strādā šeit.
Mēs iedosim darbu, iedosim naudu, bet, lai viņi paliek šeit, Latvijā.”
Uz pirmo tikšanos sanākušie Vidzemes pašvaldību pārstāvji gan īsti dalīties ar saviem iedzīvotājiem negrib pat tikai uz darba nedēļu, tomēr labprāt redzētu lielo uzņēmumu filiāles savos novados.
“Es domāju, ka valstij jāattīstās vienmērīgi, un reģionos būtu jārada darbavietas filiālēs. Un tas ir valsts uzdevums ar nodokļu stimulēšanas programmām,” saka Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (Latvijas Zemnieku savienība).
“Pēc mūsu pētījumiem, darbarokas tuvākajos desmit gados samazināsies divkārt. Līdz ar to viens veids ir uzņēmējiem iet uz robotizāciju, piesaistīt jaunās tehnoloģijas. Otra lieta ir, ja lieli uzņēmumi iznāk ārā reģionos sadarbībā starp dažādām pašvaldībām, tad viņi var palikt reģionos un viņiem ir īsāks ceļš līdz savai darba vietai,” norāda Siguldas biznesa inkubatora vecākā projektu vadītāja Gundega Vanaga-Janberga.
Potenciālos sadarbības novadus ādažnieki turpināšot meklēt. Tomēr, visticamāk, problēmu atrisināt varēs tikai jauna reģionālā reforma, jo mazajiem lauku novadiem izveidot atbilstošu infrastruktūru lielo uzņēmumu vajadzībām diez vai būšot pa spēkam, bet lielajiem darbaroku trūkst pašiem.
