Kā norādīja EK priekšsēdētāja vietnieks Margaritis Šinass, institūcija apzinās, ka Ukrainas imports varētu negatīvi ietekmēt dažu valstu iekšējo tirgu. Tāpēc EK priekšlikums paredz divus papildu drošības mehānismus.
"Jauns, uzlabots drošības mehānisms, kas attiecas uz visām precēm, paredz ātru korektīvu darbību īstenošanu gadījumos, kad negatīvi ietekmējas vienas vai dažu dalībvalstu tirgus – pat ja ES kopējais tirgus netiek būtiski traucēts," norādīja Šinass.
"Otrs drošības mehānisms attiecas uz tādām jūtīgām precēm kā, piemēram, cukurs, mājputnu gaļa un olas. Tas fiksēs vidējo importa apjomu 2022.–2023. gadu līmenī un neļaus tam palielināties. Būtībā tā ir avārijas bremze: ja Komisija redzēs, ka šo jūtīgo preču imports pārsniedz vidējo importa līmeni, tad tām varēs no jauna noteikt tarifus, lai nodrošinātu, ka importa apjomi būtiski nepārsniedz iepriekšējo gadu līmeni," atzīmēja Šinass.
Tiesa, kukurūzu un kviešus – visvairāk tirgotās preces – neiekļaus "jūtīgo preču" sarakstā, jo ES tirgus tradicionāli ir pretimnākošs šīm plūsmām, savukārt mājputnu gaļas, olu un cukura straujais pieaugums ir ievērojami novirzījies no vēsturiskajām tendencēm, vēstīja "Euronews", atsaucoties uz EK ierosinājumiem.
Otrdien Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) rīkoja ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes (TTC) piekto sanāksmi Vašingtonā. Tajā izvērtēta abu sadarbība tirdzniecības un tehnoloģiju jomā un diskutēts arī par turpmāko atbalstu Ukrainai.
Sanāksmē piedalījās ne tikai augsta ranga Amerikas Savienoto Valstu amatpersonas, tostarp ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, bet arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Tikšanās laikā arī tika pārrunāts pretrunīgi vērtētais EK priekšlikums pagarināt Ukrainas preču brīvu pieeju ES tirgum, kā arī atbalsts kara skartajai valstij.
Šonedēļ pa ASV Kongresa gaiteņiem staigāja vairākas eiropiešu delegācijas. To vidū gan Baltijas valstu parlamenta spīkeri, gan Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Dombrovskis. Viņu mērķis ir viens - pārliecināt ASV politiķus pēc iespējas ātrāk piešķirt Ukrainai nepieciešamo finansējumu.
Kā norādīja Dombrovskis, tad šobrīd no ASV finanšu palīdzību bloķē mazākums, taču šis mazākums ir pietiekami skaļš.
Viens no labākajiem veidiem, kā šo situāciju pārvarēt un ASV amatpersonas motivēt turpināt atbalstu Ukrainai, ir no Eiropas Savienības (ES) puses spert attiecīgus soļus un piešķirt finansējumu, kas Ukrainai iepriekš solīts.
Taču ES amatpersonām arī nācās kliedēt dažādus mītus, kas ASV līdz šim izskanējuši, saistībā ar Eiropas palīdzību Ukrainai.
"Viens no jautājumiem, ko es arī no savas puses uzsvēru - jo mēs redzam, ka ir atsevišķi politiķi ASV, kas izplata tādu vēstījumu, ka Eiropas Savienība Ukrainu nefinansē un tas viss gulstas uz ASV pleciem - mēs informējām par to lielo palīdzības apjomu, ko Eiropas Savienība jau ir sniegusi (Ukrainai).
Pašreiz tas (atbalsts) kopumā sasniedzis apmēram 88 miljardus eiro un tas pārsniedz ASV sniegtās palīdzības apjomu, līdz ar to mudinot ASV virzīties uz lēmumu pieņemšanu, lai turpinātu atbalstu Ukrainai arī šogad un turpmākajos gados," sacīja Dombrovskis.
Lai arī daudzi kongresmeņi izprot vajadzību palīdzēt Ukrainai, šis jautājums ir kļuvis par ķīlnieku priekšvēlēšanu cīņā starp republikāņiem un demokrātiem.
Pašlaik Vašingtonā neviens neņemas prognozēt kā varētu noslēgties sarunas starp republikāņiem un demokrātiem Kongresā par migrācijas politiku ar to saistīto jautājumu par atbalstu Ukrainai. Pastāv liela varbūtība, ka šis jautājums tā arī nekad nenonāks Kongresā līdz galīgajam balsojumam.
Par sankcijām un Krievijas aktīvu konfiskāciju Dombrovskis trešdien runā arī ar ASV finanšu ministri Džanetu Jelenu.
Eiropas Savienības dalībvalstis šonedēļ atbalstīja iesaldēto Krievijas aktīvu peļņas aplikšanu ar nodokli un šīs naudas novirzīšanu atsevišķā kontā. Bet pret šīs naudas novirzīšanu Ukrainas vajadzībām no dažām valstīm vēl ir vērojama pretestība.
