Eksportējot savu produkciju uz ārzemēm, Latvijas uzņēmumi mēdz saskarties ar dažādiem riskiem. Nereti darījumi tiek kārtoti ar pēcapmaksu, kā rezultātā klients visdažādāko iemeslu dēļ var nesamaksāt par saņemto preci un reizēm pircējs izrādās krāpnieks.
"Situācijas var būt dažādas. Ja mēs strādājam ar ģeogrāfiski tālām [valstīm], ja rodas kādi nemaksāšanas gadījumi, tad iet juridisko ceļu dažādās pietiekoši eksotiskās valstīs, tur varbūt arī dažādi pārsteigumi," stāstīja "Tonus Elast" valdes loceklis Andis Pauliņš.
Riska veids, ar ko nākas rēķināties eksportētājiem, ir saistīts ar konkrētajā valstī vai reģionā notiekošajiem politiskajiem procesiem. "Ja kādreiz politiskie riski bija vairāk tāds teorētisks jautājums, tad šobrīd mūsdienu pasaulē mēs saprotam, ka dzīve ir mainījusies un šīs lietas kļūst arvien nozīmīgākas un vairāk ietekmē mūsu ikdienas situāciju," norādīja Pauliņš.
Valsts attīstības finanšu institūcijā "Altum" norāda uz iespējām uzņēmumiem mazināt eksporta riskus. Pirmkārt, cik vien tas ir iespējams, nopietni jāizvērtē savs sadarbības partneris.
"Paskatīties, kas tā ir par adresi. Salīdzināt adreses internetā; ja ir iespēja, veltīt mazliet vairāk laika, apskatīties "Street View" – ielas skatījumu, kas arī ir internetā viegli pieejams pakalpojums. Ja ir iespējams, arī uzzināt mazliet vairāk par amatpersonām, ar kurām ir notikusi šī saziņa. Dažkārt izskatās, ka rēķins vai sadarbības piedāvājums tiek atsūtītas no tieši tā uzņēmuma, bet vajag uzmanīgi apskatīties, kas tā ir par adresi, kas tā ir par fizisko personu, vai viņai ir tāds mandāts," zināja ieteikt "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Tāpat jāizpēta, vai uzņēmums nav maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai atbildīgā persona nav saistīta ar kādu no šiem procesiem. Jāatceras, kas vidēji un lieli uzņēmumi neizmanto bezmaksas e-pasta kontus, piemēram, "Gmail" vai "Hotmail". Pirms darījuma slēgšanas jāpārbauda uzņēmuma mājaslapa, ieejot dziļāk tās sadaļās, ne tikai apskatot sākumlapu.
Ir vērts arī piezvanīt klientam uz citiem tālruņa numuriem, neskaitot tos, kas norādīti e-pastā, līgumā vai tīmekļa vietnē. Jāapskatās, vai uzņēmuma mājaslapā izvietotā kontaktinformācija atbilst publiskajā telpā pieejamajiem datiem, jo krāpnieki nereti izmanto faktiska uzņēmuma datus un nomaina tikai tālruņa numurus un e-pasta adresi.
Lai nodrošinātos pret nemaksāšanas un politiskajiem riskiem, "Altum" piedāvātā uzņēmumiem eksporta kredīta garantijas.
"Tā ir kā apdrošināšana. Samērā maza prēmija, kas jāsamaksā, toties var būt daudz lielāka drošība par to, ka darījums izdosies tā, kā ir ticis plānots. Maksa ir salīdzinoši neliela," sacīja Bērziņš.
Eksporta kredīta garantiju summas, kādas līdz šim izmantojuši Latvijas uzņēmumi, ir dažādas – tiek apdrošināti darījumi par dažiem desmitiem tūkstošiem eiro kā arī tādi, kur summas pārsniedz miljonu eiro.
"Altum" aicina Latvijas uzņēmējus aktīvāk pietiekties eksporta kredīta garantijām. Pērn nācies izmaksāt aptuveni 10 kompensācijas. Viens no šiem darījumiem bijis 200 000 eiro vērtībā, kas bez šāda veida apdrošināšanas tiktu zaudēti.
