ĪSUMĀ:
- Vācijas ekonomika stagnē, izaugsme apstājusies, uzņēmēji ir pesimistiski.
- Tāpēc valdība nolemj mazināt nodokļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 7 miljardiem eiro gadā.
- Tāpat nolemts mazināt birokrātisko prasību slogu par 2,3 miljardiem eiro.
- Vācija arī plāno uzlabot digitalizāciju, jo šajā jomā atpaliek no citām valstīm.
- Šolca valdība arī saprot – ja situācija pasliktināsies, augs populistu reitings.
Vācijas ekonomika šobrīd stagnē, un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm tā būs vienīgā no G7 valstu grupas, kuras ekonomika šogad samazināsies.
Pēdējos 20 gados Vācijas ekonomikas izaugsme ļāva tai iegūt Eiropas ekonomikas lokomotīves titulu. Taču pēdējos gados šī izaugsme sākusi bremzēties. Vācija šoziem piedzīvoja recesiju – divus ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija negatīvs. Tagad IKP stagnē un joprojām ir bažas par Eiropas lielākās ekonomikas stāvokli.
Vācija uz brīnumiem necer.
Vācijas valdība trešdien pēc divu dienu slēgtas valdības izbraukuma sēde Mesebergas pilī ārpus Berlīnes paziņoja par plānu, kā stimulēt ekonomikas izaugsmi. Vācija samazinās nodokļus par 7 miljardiem eiro gadā, un šis "izaugsmes iespēju likums" būs vērsts uz mazajiem un vidējiem komersantiem.
"Tas nav tikai 7 miljardu eiro stimuls ekonomikas izaugsmei un 2,3 miljardu eiro samazinājums birokrātisko prasību izpildei. Tā ir tikai tehniskā puse.
Šis ir visaptverošs politiskais signāls, ka šī valdība zina situāciju valstī un ekonomikā – tā reaģē un rīkojas," uzsvēra Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners.
Papildus nodokļu samazinājumam koalīcijas valdība vienojās arī samazināt birokrātiju un uzlabot digitalizāciju, kas Vācijā ir krietni iekavējusies gan salīdzinājumā ar sākotnējiem plāniem, gan salīdzinājumā ar citām valstīm.
"Otra galvenā mūsu valdības konsultāciju tēma ir birokrātijas samazināšana. Mēs pieņēmām savas attiecīgās rezolūcijas par birokrātijas samazināšanu un uzņēmējdarbības sloga atvieglošanu šajā jautājumā," informēja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Šī Vācijas valdības divu dienu sēde – jau piektā šai valdībai – bija arī mēģinājums izbeigt publiskās nesaskaņas starp Šolca sociāldemokrātiem, ekonomikas ministra Roberta Habeka Zaļo partiju un finanšu ministra Lindnera uzņēmējdarbībai draudzīgo liberālo partiju.
Šolca valdība arī labi saprot – ja tā nespēs pildīt apsolīto, tad turpinās pieaugt konkurentu populistu reitingi – jau tagad galēji labējā AfD ir otra populārākā partija Vācijā.
Tajā pašā laikā Vācijas valdība ir noraidījusi priekšlikumu subsidēt elektroenerģijas cenas energoietilpīgām nozarēm. Vairākas nozares jau brīdinājušas, ka augstās enerģijas cenas var izraisīt ražošanas aizplūšanu no Vācijas uz citām valstīm ar zemākām enerģijas izmaksām vai lielākām valdības subsīdijām.
KONTEKSTS:
Pēdējos mēnešos Vācija tiek dēvēta par "Eiropas slimnieku", jo Eiropas lielākā ekonomika buksē. Tautsaimniecības izaugsme faktiski ir apstājusies, bet Vācijas iedzīvotāju ienākumus "apēd" augstās pārtikas un enerģijas cenas. Arī ekonomikas mugurkauls – uzņēmumi – ir pesimistiski noskaņoti. Tomēr analītiķi ir pārliecināti, ka Vācijas tautsaimniecība spēs pārvarēt šīs grūtības.
Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika izgāja no recesijas, inflācija samazinās, taču pārtikas cenas saglabājas augstas. Vācieši maksā dārgāk arī par enerģiju, un tas visnegatīvāk ietekmē eksportējošos uzņēmumus. Analītiķi norādīja, ka ekonomikai par labu nenāk arī strīdi valdībā, un Vācijas uzņēmumu noskaņojums turpina pasliktināties.
Vācijas ekonomiskās problēmas ietekmē arī pārējo Eiropu.
