ĪSUMĀ:
- Sausuma dēļ daudziem graudu audzētājiem Vidzemē šogad var būt zaudējumi.
- Graudu audzētāju kooperatīvs: cenas tas ļoti neietekmēs, bet iedragās saimniecību spēju attīstīties.
- Lauksaimniekiem trūkst pieredzes strādāt tik ekstrēmos laika apstākļos.
- Sausuma dēļ lopkopjiem grūtības sagādāt sienu, varētu nākties likvidēt ganāmpulkus.
- Uz Latviju iegādāties sienu brauc pat lopkopji no ārzemēm.
- Citi lauksaimnieki soctīklos piedāvā lopkopjiem palīdzību siena sagādē.
Sausuma dēļ situācija Vidzemes laukos kritiska
Saimniecības "Brieži" īpašnieks Juris Cīrulis katru rītu ceļas ar vienu cerību – varbūt uzlīs, bet veltīgi. Ar lauksaimniecību viņš nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Sava darba mūža laikā šādu sausumu viņš nav pieredzējis. Šorīt, kārtējo reizi apstaigājot savu zirņu lauku, cerība uz labu ražu mazinās.
Viņš stāstīja, ka ir darīts viss iespējamais, lai glābtu ražu, bet ir grūti.
"Sausuma dēļ esam centušies augus pabarot caur lapām. Tomēr tas ir nepietiekoši un, lai augs normāli attīstītos, nepieciešams mitrums un barošana caur saknēm," atzina zemnieks.
Viņš zināja stāstīt, ka arī citi zemnieki Vidzemē izjūt šādas problēmas. Daudzas saimniecības cietīs zaudējumus, varbūt kāda izies "pa nullēm".
Latvijas graudu audzētāju uzņēmumā, kooperatīvā "Vaks" atzīst – šis ražas gads būs smags.
"Protams, lauksaimniekiem tas ir tāds dubults slogs. Viņi visi cerēja uz labu ražu. Viņi visi lika ļoti dārgas izejvielas, jo rudenī kara ietekmes dēļ izejvielas bija vismaz divas, ja ne trīs reizes dārgākas, nekā šobrīd ir pieejamas," atzina kooperatīvās sabiedrības "Vaks" komercdirektore Zinta Jansone.
Karš Ukrainā, cenu kāpums un tagad arī sausums ir būtiski ietekmējis Latvijas lauksaimniekus, kuriem būs jāpieņem arī skarbi lēmumi par savu nākotni.
"Būs zināmas izmaiņas un zināmi satricinājumi, jo katram bija savi plāni, līdz ar to es gribētu teikt, ka cenas tas pārāk daudz neietekmēs, bet ietekmēs katras saimniecības spēju attīstīties, veikt maksājumus par izejvielām, par barību vai par minerālmēsliem," sacīja kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Vidzemē zemnieki vēl cer uz kārtīgu lietu, tas varot minimāli glābt situāciju.
"Kā mums trūkst, – protams, pieredzes, jo tik ekstrēmi apstākļi nu nav bijuši, kopš mēs saimniekojam," atzina Indulis Jansons.
Lauksaimnieki atzīst, ka bez palīdzības tomēr neiztikt. Zinot, ka arī valstij nav tik daudz naudas, lai palīdzētu visiem, jādomā par palīdzību no Eiropas, par ko šobrīd jau norit Zemkopības ministrijas sarunas.
Sausuma dēļ lopkopjiem grūtības sagādāt sienu
Lopi netiek laisti ganībās, liela daļa pļavu izkaltušas, un lopkopjiem nav, kur sagādāt skābbarību un sienu – tās ir sekas ilgstošajam sausumam. Barības krājumu trūkuma dēļ rudenī lopkopjiem var nākties pieņemt sāpīgu lēmumu par ganāmpulku samazināšanu vai pat saimniecību likvidēšanu.
Rēzeknes novada zemnieku saimniecības "Druvas" saimnieka Laura Ikaunieka viena no pļavām, kur ik gadu gādāts siens lopiem, šogad atgādina saulē izdegušu zem kājām čaukstošu lauku.
"Savākts tik, cik ir savākts... Tas ir uz pusi mazāk, jāsaka, par pusi kritums. Gaidām lietu, atālus vāksim, tad pārējo, kas būs. Un tad arī šoreiz tas lēmums ir tāds, ka arī diemžēl ziemas rapsis, kas ir nezāļaināks, tas arī tiks nopļauts skābbarībai," stāstīja Ikaunieks.
Viņa ganāmpulkā ir vairāk nekā 200 govis, kas dzīvo fermā un ganībās netiek laistas. Katru sezonu tām jāsarūpē aptuveni 3000 tonnas barības.
Pašlaik sagādāta vien trešdaļa no tā, un jau esot skaidrs, ka visu nepieciešamo barības daudzumu šogad sarūpēt neizdosies.
"Tad ir, protams, ganāmpulka brāķēšana. Likvidēties es nevaru, daudzi nevar, bet es zinu, ka ir saimniecības un arī būs, kas likvidēsies," atzina Ikaunieks.
"Tur arī neviena kompensācija nepalīdzēs, jo barības ir tik, cik ir. Vēl ir pagājušā gada barība, bet tā jau arī, protams, ēdama katru dienu un paliek mazāk," viņš piebilda.
Uz Latviju iegādāties sienu brauc pat lopkopji no ārzemēm
Lopkopības saimniecību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis pastāstīja, ka uz Latviju iegādāties sienu brauc pat lopkopji no ārzemēm.
"Tie ir poļi un ārzemnieki, kas atbrauc, jo viņi ir spējīgi maksāt. Un tā ir atkal nākamā problēma," norādīja Melnis.
"Esmu runājis arī ar saimniecību, viņu reģionā ir sausums, viņš saka – man nav apkārt, no kā paņemt, jo visiem ir sausums šeit, bet aizbraukt vēl 100–150 kilometrus paņemt es vienkārši nevaru atļauties. Katrs lauksaimnieks paļaujas pats uz sevi un meklē sienu. Kā kurš māk. Kuram ir labas attiecības ar kaimiņiem, kurš jau ir aizrunājis, kurš tagad mēģina runāt. Protams, lielie, smagie lēmumi, ko es zinu, dažas saimniecības vispār nekad nav darījušas – sāk pļaut auzas, kas bija paredzētas graudiem," stāstīja Melnis.
Šogad aktīvāk nekā citus gadus lauksaimnieki sociālajos tīklos publicē sludinājumus ar pļavu piedāvājumiem siena sagādei, tādējādi raugot kaut nedaudz palīdzēt lopkopjiem visā Latvijā pārvarēt sausuma izraisīto krīzi.
Lopkopības saimniecību asociācijā prognozē, ka patiesā situācija gan ar barības krājumu nodrošināšanu lopiem, gan skaudro izšķiršanos par lopu likvidāciju un saimniecību saglabāšanu būs redzama rudenī.
KONTEKSTS:
Sausums ieilgst, un tas jau tagad vieš bažas par gaidāmo ražu. Uztraukums ir arī ganāmpulku saimniekiem, jo klāt ir lopbarības gatavošanas laiks, bet zāle nav augusi, daudzviet pat izdegusi.
Ilgstošā sausuma ietekmē Latgales saimniecībām lopbarības un graudu raža atkarībā no kultūras un audzēšanas metodēm šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka, nekā sākotnēji prognozēts. Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.
Lai palīdzētu lopkopjiem Latvija vēlas panākt atkāpes no Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, lai atvieglotu lopbarības iegūšanu, bet par kompensācijām lauksaimniekiem varēs runāt rudenī, kad būs zināmi zaudējumi.
