ĪSUMĀ:
- Eiropas lielākā ekonomika Vācija ir iegājusi recesijā.
- Ekonomists: Krīt pieprasījums, kas saistīts ar ciešāku monetāro politiku pasaulē.
- SVF: Vācija būs vienīgā no G7 valstīm, kuras ekonomika šogad nepieaugs.
- Citās lielās eirozonas ekonomikās kā Francijā un Spānijā – izaugsme.
- Spānija pirmā eirozonā, kur gada inflācija samazinājusies līdz 1,9%.
Eiropas lielākā ekonomika Vācija piedzīvo grūtus laikus. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī un šī gada pirmajā ceturksnī Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme bija negatīva, kas nozīmēja, ka ekonomika ir iegājusi recesijā.
Ekonomisti prognozēja, ka šī gada otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika piedzīvos niecīgu izaugsmi – aptuveni 0,3%, taču valsts oficiālais statistikas birojs "Destatis" šodien paziņoja, ka laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Vācijas IKP izaugsme nav mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējiem trijiem mēnešiem. Tātad ekonomikā ir iestājusies stagnācija.
No eksporta atkarīgās Vācijas rūpniecības nozare jau aptuveni gadu piedzīvo lejupslīdi, kas ir saistīts ar pandēmijas laikā pārrautajām piegāžu ķēdēm, Krievijas izvērsto pilna apmēra karu Ukrainā un augstajām enerģijas cenām. Taču jaunākie dati liecina, ka samazinās arī iekšējais un ārējais pieprasījums pēc Vācijas precēm un pakalpojumiem.
Ekonomists un ekonomisko pētījumu institūta "Ifo" prezidents Klemenss Fūsts uzskaitīja iemeslus pieprasījuma kritumam: "Es domāju, ka procentu likmēm ir efekts. Tāpat sava ietekme ir arī tam, ka daudzi cilvēki pandēmijas laikā iegādājās plašu preču klāstu, sākot no mēbelēm un beidzot ar automašīnām un velosipēdiem, bet tērēja daudz mazāk naudas pakalpojumiem. Savukārt tagad mēs redzam, ka privāto mājsaimniecību pieprasījums pēc rūpniecības precēm ir neliels.
Mēs novērojam arī ārējā pieprasījuma kritumu, un tas varētu būt saistīts ar ciešāku monetāro politiku pasaulē, kas ietekmē pieprasījumu, tostarp pieprasījumu pēc investīcijām.
Un Vācijas ekonomika ir ļoti atkarīga no investīciju precēm, bet tās ir jutīgas pret procentu likmēm," Fūsts sacīja intervijā telekanālam CNBC.
Vācijas centrālā banka prognozēja, ka valsts IKP šajā gadā saruks par 0,3%. Līdzīgu prognozi šonedēļ izteica arī Starptautiskais Valūtas fonds, kas norādīja, ka Vācija būs vienīgā no G7 valstīm, kuras ekonomika nepieaugs.
Pozitīvāks skats paveras, aplūkojot citu lielāko eirozonas ekonomiku jaunākos izaugsmes skaitļus. Francijas IKP šī gada otrajā ceturksnī pieauga par 0,5%, bet Spānijas ekonomika pieauga par 0,4%.
Francijas ekonomikas izaugsmi ir sekmējis eksports un uzņēmumu investīcijas. Valsts finanšu ministrs Bruno Lemērs neslēpa, ka tas ir pārsteidzoši, jo Francijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājs ierasti ir bijis mājsaimniecību patēriņš.
Savukārt Spānijas izaugsmi gada otrajā ceturksnī ir sekmējis ārējais pieprasījums, tostarp ārvalstu tūrisms. Valstī laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam bezdarba līmenis samazinājās līdz 11,6%. Tas bija zemākais bezdarba rādītājs Spānijā kopš 2008. gada.
Spānija jūnijā kļuva par pirmo eirozonas dalībvalsti, kur gada inflācija samazinājās līdz 1,9%. Eirozonā inflācija jūnijā bija 5,5%, bet Eiropas Centrālā banka (ECB) ir apņēmusies to samazināt līdz 2%.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ceturtdien, 27. jūlijā, devīto sanāksmi pēc kārtas vienojās palielināt procentlikmes, lai mazinātu inflāciju. Bankas prezidente Kristīne Lagarda norādīja, ka inflācija samazinās, taču tā joprojām ir pārāk augsta un nekas neliecina, ka tā tuvākajos mēnešos varētu samazināties līdz 2%. Tāpēc nav izslēgts, ka ECB procentlikmes palielinās arī turpmāk.
