"Nu, mēs iekrītam tajā veiksminieku klubiņā, kas paņēma hipotekāro kredītu neilgi pirms kara," stāstīja ogrēniete Ieva, kuras vārds ir mainīts.
Ejot uz banku parakstīt līgumu, Ieva esot apjautājusies arī par iespējamo "Euribor" likmes kāpumu, – bankā atbildēts, ka maksimālā likme varot kāpt līdz pat 900 eiro mēnesī, taču tā esot ļoti maza iespēja. Lai rīkotos apdomīgi, ģimene esot veidojusi "drošības spilvenu", tomēr pilnībā izvairīties no "Euribor" likmes kāpuma nav izdevies.
"Brīdī, kad mēs ievācāmies, mums procentu maksājums bija nedaudz nedaudz zem 200 eiro, tad šobrīd no kopējās summas procentu maksājums sastāda nedaudz vairāk nekā 600 eiro, tātad pieaugums ir trīs reizes.
Ģimenē esam izskatījuši visas iespējamās iespējas kaut ko nopelnīt papildus, bet, protams, ka apstākļos, kad ļoti daudziem uzņēmumiem arī ir gana lielas grūtības, pilnīgi visu to mīnusu mēs nevaram nosegt. Taupām, uz ko varam ietaupīt, lietojam pagaidām vēl neapēstos uzkrājumus, bet visi tēriņi, kas ir negaidīti, tie aiziet no "drošības spilvena", piemēram, ja salūst mašīna; šobrīd mums nav iespējams arī, piemēram, atlikt apkures sezonai, granulu iepirkumam naudu," stāstīja Ieva.
Portāla "Manabalss.lv" iniciatīva par ierobežojumu bankām paaugstināt "Euribor" likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem divu dienu laikā savāca vairāk nekā 10 000 parakstu.
Kā norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, starptautiski esot pieņemts, – ja kredītņēmēju maksājums par kredītu pārsniedz 40% no mājsaimniecības ienākumiem, tad tas tiek uzskatīts kā pietiekami augsts un būtisks slogs.
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, procentu likmju un inflācijas ietekmē apmēram 13% no kredītņēmējiem mēneša maksājums pārsniedz minētos 40% no ienākumiem. Tas nozīmē, ka daļai kredītņēmēju slogs ir nepanesams un ir vajadzīgs mērķēts atbalsts, taču vienlaikus jāizvairās no tiesvedības riskiem, skaidroja Rutkaste.
"Mūsuprāt, ja sniegtu atbalstu, tad atbalsts ir sniedzams, iekasējot no bankām papildu nodokli, kas var būt kā uzņēmumu ienākuma nodoklis, ko šobrīd piedāvā Finanšu ministrija. Iespējams, var diskutēt arī par citiem mehānismiem, kā no bankām iekasēt, bet tam ir jābūt tādā veidā, lai tas nepasliktina mūsu – kā valsts ar pietiekoši labu investīciju vidi – reputāciju," atzīmēja Latvijas Bankas pārstāvis.
Līdzīgu viedokli pauda arī Finanšu ministrija un Finanšu nozares asociācija.
Savukārt Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics no "Jaunās Vienotības" uzsvēra, ka šī ir nopietna problēma, kas īpaši skar Latvijas ekonomiski aktīvo vidusslāni.
"Situācija, manuprāt, ir kritiska, un lielākā problēma ir tā, ka, ja mēs runājam tikai par sociāli neaizsargātākajiem, tad, man liekas,
šis tieši sit pa Latvijas ekonomiski aktīvo vidusslāni, un tas ir ļoti bīstami, jo ekonomiski aktīvais vidusslānis ir tie, kas nodrošina valstī stabilitāti un kas pamatā ir ģimenes ar bērniem," norādīja Saeimas deputāts.
Komisija nolēma rosināt nodot iniciatīvas turpmāku izvērtēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas savukārt ir uzdevusi Finanšu ministrijai līdz 3. oktobrim sagatavot likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.
KONTEKSTS:
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums. Par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī virkne politiķu, kuri meklē risinājumu.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") izstrādājis priekšlikumus, kā samazināt iedzīvotāju ikmēneša maksājumus bankām, un piedāvā divus scenārijus, kas būtu spēkā terminēti, – vai nu noteikt moratoriju bankas noteiktajai likmei, vai arī likumā "Euribor" vietā noteikt konkrētu samazinātu likmi.
Situācijas risināšanā vienprātība pagaidām nav panākta. Finanšu ministrs solījumos par "Euribor" likmes ierobežošanu ir piesardzīgs, taču arī ministrijā pēta šo jautājumu.
